-
Globalizācija. Globālā stratifikācija. Iedzīvotāji. Vide
Būtiska nevienlīdzība pastāv starp dažādajām tautībām. Augsta dzīves, izglītības līmeņa, valstīs pārsvarā dzīvo baltādainie cilvēki, bet tajās valstīs, kur ir zems dzīves, izglītības līmenis, augsta mirstība, izplatītākie ir citu ādas krāsu cilvēki.
Globālā stratifikācija veidojas neatkarīgi no valstu iedalījuma. Tiek vērtēts visas pasaules stratificētais iedalījums, jo galvenais ir iznākums. Pastāv pasaulē lielas atšķirības starp medicīnisko attīstību, dzimumu, izglītību, mirstības līmeni u.c.
Pirmkārt, stratifikācija raksturo apdzīvotību. Te tiek aplūkotas demogrāfiskās atšķirības – apdzīvotības plašumu un raksturīgumu. Nabadzīgākajās valstīs dzīvo visvairāk iedzīvotāju un līdz ar to tur ir sastopama biežāk mirstība un arī dzimstība. Savukārt bagātākajās valstīs dzimstība ir diez gan maza, vidēji divi bērni uz vienu sievieti. Lai vai kā katram dzimstības daudzumam ir savi plusi un mīnusi, kas iespaido sociālizāciju.
Otrkārt, veselība. Jo vairāk attīstīta valsts, jo lielāka iespēja, ka cilvēks piedzims bez īpašas infekcijas un varēs nodzīvot garāku mūžu, izmantojo medicīniskos sasniegumus.
Treškārt, izglītība. Iglītība ir ļoti varīga visās valstīs, pat visnabadzīgākajās. Šajā gadījumā arī ir nozīme valstu attīstībai, jo augstākattīstītajās valstīs ir iespējams apgūt ļoti plašu izglītības veidus, bet nabadzīgākajās valstiņās bērni pat mācībās mājās no vecāku zināšanām vai arī draudzes skolās. …
Globalizācija ir process, kas saistās ar ekonomiskām, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām u.c. izmaiņām, kā rezultātā vairums pasaules valstu un ģeogrāfisko reģionu kļūst savstarpēji ciešāk saistītas, taču arī vairāk atkarīgi viens no otra. Dzīvē globalizācija izpaužas pieaugošā preču un pakalpojumu, kā arī kapitāla, naudas un iedzīvotāju plūsmā starp valstīm. Arī arvien lielāka informācijas un zināšanu, tehnoloģijas un inovāciju izplatīšanās pasaulē raksturo globalizāciju.
