4) Eiro ieviešana nozīmē atsacīšanos no neatkarīgas monetārās politikas. Latvijas Bankai pēc pievienošanās eirozonai vairs nebūs iespēju noteikt Latvijai pieskaņotu procentu likmju politiku – uz mums attieksies visai eirozonai pieņemtais lēmums, ko pieņem Eiropas Centrālā banka (ECB). Tas būs vienāds Somijai, Latvijai, Vācijai, Īrijai u.c. Latvijas tautsaimniecības pieauguma un lejupslīdes svārstības jau šobrīd ir līdzīgas eirozonas lielajām valstīm. Tādēļ vairumā gadījumu eirozonai kopīgi noteiktā procentu politika Latvijai būs izdevīga.
Analizējot iepriekš minētos faktorus, autore uzskata, ka tieši neziņa, kā Latviju varētu ietekmēt eiro ieviešana, uztrauc Latvijas iedzīvotājus, tāpēc šajā sakarā ļoti būtisks ir valsts institūciju dialogs ar Latvijas iedzīvotājiem.
Kopumā autore secina, ka Latvijai ir vairāk priekšrocību nekā trūkumu iestājoties eirozonā. Neapšaubāmi, ka līdz ar iestāšanos Latvija zaudēs noteikšanas iespējas pār savu nacionālo monetāro politiku, taču nevar aizmirst arī, ka vienota valūta ar pārējām Eiropas Savienības valstīm sniegs Latvijai daudz lielāku stabilitāti, iespēju ekonomiski attīstīties, kā arī uzlabos valsts aktivitātes ārējos tirgos.
Tāpat arī autore vēlas uzsvērt, ka kopējo ieguvumu un zaudējumu analīzi var veikt tikai pēc tam, kad eiro Latvijā tiks ieviests un kā naudas apmaiņas līdzeklis darbosies vismaz pusgadu.
…
Kopš 1993. gada 5. aprīļa Latvijas Republikas valūta ir lats. 1995. gadā lats tiek piesaistīts SDR (Special drawing rights) valūtu grozam. SDR grozu veido Amerikas Savienoto Valstu dolārs, eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena. Jau 2003. gada referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) tiek nolemts, ka Latvijā notiks valūtas maiņa. Pēc Latvijas iestāšanās ES 2005. gadā lats tiek piesaistīts eiro, kas nozīmē, ka lata vērtība pret eiro no piesaistes brīža ir fiksēta (1 EUR= 0.702804 LVL).
