Pasaules saimniecisko krīzi visstiprāk izjuta Vācija, jo tūdaļ tika pārtraukti Amerikas aizdevumi un ieguldījumi un strauji mazinājās pieprasījums pēc Vācijas precēm.
1930. gada sākumā valdība taupības nolūkos samazināja sociālos izdevumus. Nacisti saņēma lielrūpnieku finansiālo atbalstu, un izvērsa niknu propagandu, kā rezultātā viņi ieguva Reihstāgā 107 vietas. Lielais bezdarbs kopā ar stipro ekstrēmismu noveda pie visaptverošām nelikumībām un ielu cīņām starp nacistiem un komunistiem.
1933. gadā Hitlers kļuva par Vācijas kancleru. Un tagad Veimāras Republikas kā demokrātiskas valsts beigas bija vairs tikai laika jautājums. Nacisti tagad kontrolēja radio, presi un valdības finanses un vadīja masu propagandas kampaņu.
Veimāras Republikai bija jārisina pārāk daudz problēmu pārāk īsā laikā. Valdība nespēja risināt bezdarba problēmu, jo tai pietrūka vai nu ekonomisko zināšanu, vai politiskās stabilitātes. Republika visu laiku bija politiski vāja. Vāciešiem nebija pieredzes, kā darbināt demokrātisku valdību. Daļēji tieši šā iemesla dēļ tik plašu atbalstu mācēja iegūt Hitlers, kuram piemita izcilas politiķa spējas.
…
