Žurnāla karikatūru lapaspuses koda veids ir vizuālās zīmes, tās apkaškods – žurnālistika. Tā kā tas ir preses izdevums, izmantots tekstuālais kods, kas izpaužas izdevuma vizuālajā formatējumā, un sociālais kods, kas parādās redzamajos tekstos un karikatūru tēlos (žesti mīmika). Kopumā var izšķirt tādus zīmju veidus kā ikonas (vinjete, abas karikatūras,), simboli (attēlotie vārdi, „dadži”), indeksi (sadalošā līnija, lapaspuses numurs, informācija par izdevniecību), pie tam gandrīz visas šīs ir kompleksās zīmes.
Vinjete, kas novietota lapas augšmalā, ir ikona, taču tā ir arī salikta zīme, kas sastāv no indeksālām un simboliskām ikonām. Ikonas malās redzamie cilvēku tēli var būt gan simboliskas, gan indeksālas ikonas, jo, pirmajā gadījumā, cilvēks ar vēstuli nozīmē pasta sūtījumus, proti, simbols tam, ka lasītājs var iesūtīt savas karikatūras žurnāla „Dadzis” pa pastu, bet, otrā gadījumā, vēstules kalpo kā indeksi, norādot, ka tieši šajā žurnāla „Dadzis” lappusē tiek publicēti lasītāju iesūtītie darbi. Ikonas vidū atrodas simbols – cilvēkveidīgs dadzis, kas apzīmē pašu žurnālu. Tas rokās tur krāsu spaini un otu, kas ir gan simboli radošai darbībai, konkrētāk, zīmēšanai, kā arī indeksi, kas norāda, ka lapaspuses saturs būs saistīts ar tēlotājmākslu.
Lapas augšpusē vidū redzamais teksts „kurš uzsauks?”, sadalīts pa vārdiem, iedalās simbolos „kurš”, „uzsauks” un „?”. …
Žurnāla "Dadzis" karikatūru semiotiskā analīzē VFF filosofu kursā "Semiotika" (E.Freiberga) Karikatūra ir „tēlotājas mākslas darbs vai mākslas tēls nosacītā formā ar tendenci pārspīlēt proporcijas, raksturīgas (parasti negatīvas) īpašības, iezīmes. Karikatūra parasti izsmej kādas personas vai parādības negatīvās īpašības; attēlu bieži papildina ar tekstu” . Darba mērķis ir ar semiotikās analīzes palīdzību parādīt satīriskās grafikas simbolisko saturu, kas ir nozīmīgs spēks, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dažādām sociālām problēmām un procesiem.
