Ievads
Mūsu ikdienas dzīve sastāv no nepārtrauktas komunikācijas. Vai nu tas būtu ar sevi vai draugiem, kolēģiem, grupām vai masām. Komunikācija ir īpaša, jo komunicēt var gan vārdiem, gan ar žestiem, gan vienkārši klusējot, vai arī nedarot neko. Šinī darbā mēģināšu atainot informāciju, kas ir pieejama par rokasspiedienu, to meklējot gan grāmatās, gan arī internetā. Kā piemērus secinājumos mēģināšu minēt sevis novēroto un iespējams pat vilkt kādas paralēles ar jau iegūto akadēmisko materiālu. Katrā gadījumā, lai definētu rokasspiedienu un tā veidus ir jāsāk ar pamatiem – neverbālo komunikāciju, jo rokasspiediens ir viens no tās elementiem.
Neverbālā komunikācija
Komunikāciju iedalās divās daļās:
• Verbālā komunikācija – saziņa notiek runājot, bļaujot, rakstot, izdodot citas skaņas, jeb vienā vārdā sakot ar skaņas palīdzību.
• Neverbālā komunikācija – saziņa notiek ar mīmiku, žestiem, acu skatieniem, pozām, apģērbu, balss intonāciju, pauzēm, distanci un izvietojumu telpā.
Šeit būs viena no iespējamām neverbālās komunikācijas definīcijām, ko ir sacījis Roy M Berko:
„Neverbālās zīmes mēs izmantojam, lai definēts ārējos komunikācijas stimulus, izņemot runāto vai rakstīto vārdu, neverbālo komunikāciju apzīmējot ar ķermeņa kustības tā īpašībām, izskatu, balss īpašības un izmanto telpu un attālumu starp komunikatoriem tajā.”
Kā ir izteikts vairākos literatūras avotos, tad neverbālā komunikācija reti ir apzināta, bet biežāk neapzināts komunikācijas līdzeklis. Neverbālā komunikācija var būt apzināta, ja tā tiek iemācīta, bet tomēr tā paliks nekontrolēta un izteiktāka brīžos, kad valda stress vai arī bailes.
Iepazīstoties ar vairākiem literatūras avotiem mēs iegūstam informāciju par to ka neverbālā komunikācija iedalās vairākos apakšpunktos. …
