-
Dāvids
2017. gada Venēcijas Bienālē mākslinieks Guan Xiao prezentēja savu
dziesmu un videoklipu ar nosaukumu „David“. Šajā darbā tiek uzsvērts, ka
mūsdienās Mikelandželo Dāvida tēls ir visur, uz krūzēm, uz maisiņiem, uz banāniem
u.c. Mēs viņu ēdam, dzeram, cepjam un nēsājam, kā arī „lietojam“ vēl daudzos
veidos, ko vien var iedomāties. Šeit ir attēlota skumja patiesība par to, kas ar šo
Bībeles varoni ir „noticis“ mūsdienās, viņa simboliskā un ikonogrāfiskā nozīme ir
zudusi, bet ar Mikelandželo marmora Dāvidu var pelnīt ikviens, kurš izdomā
asprātīgu veidu, kā pārdot to tūristam un ne tikai.
Pāris secinājumi, kas radušies apskatot mākslas objektus. Visvairāk darbus
par Dāvidu izdevās atrast renesanses laika posmā, kas liek secināt, ka tieši tad šī
tēma (Dāvids uzveic milzi Goliātu) ir bijusi visaktuālākā. Ne visos darbos, bet tomēr
pāris, ir būtisks politiskais motīvs, kas darba tapšanas laikā bijis aktuāls.
Visinteresantāk bija salīdzināt viena mākslinieka darbos tēmas attīstību, kā tas ir darīts Donatello, Mikelandželo un Karavadžo gadījumiem. Un iespējams, ka tieši tā arī vajadzēja turpināt viscauri darbam, taču tad darbs būtu vismaz 100 lappušu biezs un pārvērstos par bakalaura darbu. Kopumā darbu ir ļoti daudz, kas apgrūtināja to izvēli, taču tēma ir gadsimtiem cauri mainījusies, un, jo tuvāk mūsdienām, jo mākslinieks ir vairāk uzdrīkstējies mainīt attēlojumā. Taču nav iespējams nodalīt to, ka kāds no māksliniekiem neietekmētos no priekšgājēju darbiem.…
Dāvida dzīve Bībelē ir aprakstīta 1. un 2. Samuēla grāmatā, 1. Ķēniņa grāmatā un 1. Laiku grāmatā. Šajā referātā tiek apskatīts Dāvids kā jauns ganu zēns, kuram bija jāuzveic lielā auguma (6 olektis un viens sprīdis, kas ir aptuveni 3,4m) filistietis Goliāts; sižets aprakstīts 1. Samuēla grāmatā 16. un 17. nodaļā. Būtisks ir Bībelē sniegtais Dāvida, Goliāta un sižeta apraksts, jo ar to mākslas darbos tiek manipulēts visvairāk, piešķirot dažādu simboliku un nozīmi tēlam. Uzvaras dēļ pār milzi Goliātu viņu var uzskatīt par tipoloģisku Kristus pirmtēlu, kurš pārspēja sātanu , kas Kristiešu simbolikā tiek attēlots kā lauva. Dāvids (tulkojumā “/Dieva/ mīļotais“) ir Isaja dēls, kas ir Tā Kunga sargāts, varonīgs jauneklis, karavīrs, gudrs vārdos un skaists augumā, un arī ganu zēns (avju gans). Viņam bija jāstājas pretī Goliātam – apbruņotam ar vara bruņucepuri galvā un zvīņainām krūšu bruņām, ap pleciem un lieliem viņam arī bija bruņas, rokās turēja vara šķēpu – neapbruņotam, jo viņš nebija radis pie bruņām, tikai ar lingu rokās un pieciem gludiem upes akmeņiem gana tarbā, tērpies gana drēbēs. Pēc Dāvida sacītā 1.Sam. 17:45 var noprast, ka Goliāts bijis apbruņots arī vēl ar zobenu un kaujas vāli, bet Dāvids to no kājām nogāzis ar vienu vienīgu akmeni. Ar paša Goliāta akmeni viņš nocirta tam galvu, nogalinot milzi. Pēc tam Dāvids nesa filistieša galvu uz Jeruzālemi, bet tā apbruņojumu noglabāja savā teltī. Šī uzvara nesa arī israēļu uzvaru pār filistiešiem.
PDF formāts.