Dzejoļa motīvs varētu būt vispārīgs – dzīve. Galvenā dome ir tāda, ka dzīve sastāv no katras dienas, kura ir tāda, kādu mēs viņu izveidojam. Sākums mums visiem jau ir dots, katrai dienai ir savs rīts. Protams, ka var uztvert dzejoli pilnībā vispārīgi, ka saule ir māte, kas dod dzīves nevis dienas sākumu, tomēr es uz skatīšu, ka tas attiecināts uz katru rītu, katru dienu, jo uztvert dzejoli mēs katrs varam savādāk. Rīts tiek saukts par mūzikas instrumentu, kurš jāspēlē pēc jau dotā pirmā akorda, domāju, ka ar to rakstnieks grib pateikt, ka mums pašiem tas tālāk jāspēlē, jeb mums pašiem jādzīvo, un neviens to nedarīs mūsu vietā. Un ja mēs kaut ko ne tā izdarīsim, tad nākamā diena nebūs tik viegla un jauka, mēs būtībā tai izpostīsim sākumu, tā nebūs vairs derīga, to būs grūti izlabot.…
