Daudzās un dažādās musulmaņu pasaules valstīs ir atšķirīgas valsts iekārtas, sākot ar tradicionālajām monarhijām, dažāda veida parlamentārām demokrātijām un beidzot ar atsevišķām eksperimentālām teokrātijas formām. Līdzīgu daudzveidību esam varējuši pamanīt arī dažādu valstu ekonomiskajās sistēmās. Vienas valstis seko tirgus ekonomikas principiem, citās joprojām pastāv centralizēti plānota ekonomika, un vēl citās valstīs ekonomika balstās uz islamisko bezprocentu benku sistēmu.
Taču lielu lomu šajā jautājumā par to, kā un kāpēc notika Eiropas valstu tiesību ietekme uz musulmaņu tiesībām jaunajos laikos, spēlē fakti, ka musulmaņi dzīvo ne tikai tajās valstīs, kur tie būtu pārsvarā, bet gan arī tur, kur tie veido mazākumu. To var attiecināt ne tikai uz Rietumu valstīm, bet arī uz Indiju, Āziju, Keniju un Ugandu Āfrikā. Līdz ar to rada problēmsituāciju apstāklis, ja musulmaņi veido mazākumu. …
