Secinājums
Analizējama ūdens parauga pH = 7,65 ± 0,01, ūdens ir nedaudz sārmains. Salīdzinot rezultātus ar LR MK noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", tad atļautas normas ir no 6.5 – 9.5, ar piezīmi ka ūdens nedrīkst būt korozīvs. [1]
1 litrs parauga satur 44 mg/L sausa atlikuma. Salīdzinot rezultātus ar LR MK noteikumiem Nr. 35 "Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības", tad līdz 50 mg/L ūdenī ir ļoti mazs minerālsāļu saturs [2].
Analizējama ūdens parauga izmērīta elektrovadītspēja ir σ = 328 ± 0,1 µS, literatūrā noradīts (LR MK noteikumiem Nr. 235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība"), ka norma ir 250 µS20 °C temperatūrā [1].
Ūdens sārmainība ir 277 mg/L, nedaudz sarmains. Literatūra sārmainība nepārsniedz 1000 mg/L. [3]
Analizējamais ūdens paraugs ir diezgan ciets, jo iegūtais rezultāts 2,15 mmol/L atrodas 2,1 – 3,2 mmol/L intervāla [4]. Pēc šīs metodes nevar pateikt, kuru jonu ūdenī ir vairāk, un lai to uzzinātu jāveic atsevišķas noteikšanas katram jonam. Cietība tika noteikti diezgan precīzi par, ko liecina maza standartnovirze. Kļūdu visvairāk ietekmē tas, ka ir divu stadiju titrēšana. Pirmā ir kompleksona III šķīduma titrēšana, kur var ieviest kļūdu, un otrā jau paraugu titrēšana. Abu šo kļudu summa var būt diezgan liela, un ar to jārēķinās rezultātu aprēķinos.
…
