-
Kultūras būtība
Kultūras definīcija laika gaitā ir bieži mainījusies. Tomēr visbiežāk ar vārdu kultūra saprot cilvēku darbības veidus un simboliskās struktūras, kas piešķir šīm darbībām jēgu. Kopumā kultūra apzīmē kādu cilvēku grupu un sevī ietver gan mākslu, gan tehnoloģijas, gan zinātni un morālas sistēmas. Līdz ar to katrai cilvēku grupai ir raksturīga sava kultūra, kas atspoguļo kopīgos grupas paradumus un uzvedības normas. Pētot katru no kultūras grupām var atklāt vēl dziļākas iezīmes cilvēku darbībā. Zinātnieki, kas pēta cilvēkus visos laikos, uzskata, ka kultūra ir cilvēku spēja atpazīt un komunicēt savu pieredzi ar simbolu palīdzību. No tā izriet, ka kultūra ir veids, kā cilvēki dzīvo atbilstoši saviem uzskatiem, valodai, vēsturei.1
Kā jau mēs noskaidrojām, tad kultūra ir raksturīgai katrai lielākai cilvēku grupai – nācijai. Līdz ar to, var teikt, ka kultūra ir šīs nācijas dzīves stils. Tas ir tādēļ, ka kultūra sevī ietver ne tikai uzvedības normas, bet arī ģērbšanās normas, valodu, reliģiju, rituālus, likumus, kā arī morāli un uzvedību.
Kā var noprast, tad kultūras vērtības un normas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Vispārējs kultūras izpratnes veids paredz, ka mācīšanas ceļā katrai nākamajai paaudzei tiek nodoti četri elementi –
1.vērtības – uzskati par to, kas dzīvē liekas svarīgs. Tas vada arī pārējo kultūras daļu.
2.normas – uzskati par to, kā kurā situācijā cilvēkam ir jāuzvedas. Normas, kuras uzspiež sabiedrība, ir likumi.
3.institūcijas – sabiedrības struktūras, kurās tiek pārraidītas sabiedrības vērtības un normas.
4.artefakti – lietas, kas atšķiras no kultūras vērtībām un normām. 2…
Izvairīšanās no sarežģītām situācijām. Augstas izvairīšanās no neskaidrības kultūrās viss tiek rūpīgi plānots, ir likumi un norādījumi, kas paredz, kā kas jādara. Noviržu gadījumā rodas lielas grūtības atrisināt problēmas, kā rezultātā rodas stress, ko rada neskaidrība par nākotni. Valstīm ar augstu izvairīšanos no neskaidrām situācijām bieži vien ir ļoti stingras tradīcijas un noteikti rituāli, kurus nedrīkst pārkāpt. Valstis, kurām raksturīga spēcīga izvairīšanās no neskaidrības, saglabā stingri noteiktus uzskatu un uzvedības kodeksus un ir neiecietīgas pret personām ar idejām, kuras novirzās no šīm normām, pie šīs dimensijas kā par piemēru var uzskatīt Japānu. Sabiedrības, kurām ir vāja vai neliela izvairīšanas no neskaidrām situācijām, uztur brīvāku un mierīgāku attieksmi, pret novirzēm no normas izturas ar lielāku iecietību. Cilvēki šajās valstīs ir elastīgāki un viegli spēj iziet no neierastām situācijām.
