Diemžēl mūsdienās par mīlestību cilvēki sāka aizmirst, nerunājot par tādu jēdzienu kā Platoniskā mīla. Rakstīt dzejoļus, vēlēt dziesmas tagad var tikai savai izdevībai un panākumam. Cilvēki ir aizmirsuši kā izpauzt savas jūtas, emocijas, atzīties mīlestībā. Mūsdienu grāmatas par mīlestību ir vien cits kā rakstnieka fantāzija, izdoma, lasot kuras nevar sajust pārdzīvotā. Tas nav salīdzināms ar klasiķiem: „...Tev spēks no saules, man no mēness stara, Bet tikai mīla mūs dzīvus dara...” Garīgā mīlestības sastāvdaļa, tieši platoniskās mīlestības, pārgāja uz otro plānu, ja nav pazudusi pagalam. Nomainījās prioritātes, tagad mūsu pasaulē valda nauda un „maksas” mīlestība. Par garīgo tuvību cilvēki ir aizmirsuši. Žēl, jo ar laiku ķermeņa skaistums zūd, un kas tad paliek tiem, kuri „mīl” ar ķermeni?…
