Rakstot jebkuru darbu, par kuru tiek veikta izpēte, pirmāmkārtām jau ir nepieciešams iepazīties ar galvenā objekta definīciju. Šinī gadījumā pašvaldību jēdziena izpēte ir aktuāla pašvaldību tiesību sasaistē t.i. gan no praktiskā viedokļa, gan teorētiskā. Kā svarīgs komponents ir pareiza vietējo pašvaldību definīcija, kura atspoguļo pilsoniskas sabiedriskas un tiesiskas valsts prasības attiecībā pret to, atspoguļojot pašvaldību attīstības virzienu Latvijā.
„Pašvaldību tiesības tā pat kā citas juridiskās zinātnes nozares ir savstarpēji saistītu tiesību normu kopums, kas nostiprina un regulē īpašu sabiedrisko attiecību jomu. ” Regulēšanas priekšmets, juridisko zinātņu nozarē, kalpo kā atšķirība, tādēļ lai atklātu pašvaldību tiesību jēdzienu ir svarīgi noteikt pašvaldību priekšmeta sabiedrisko attiecību specifiku. Kā galveno principu varētu izdalīt patstāvību, šai sabiedrisko attiecību organizācijā. Šī patstāvība izpaužas galvenokārt kā pašvaldību iespējā rīkoties patstāvīgi , jeb būt autonomām no valsts kopumā un pārējām publiskajām struktūrām, kuras ietver pilsonisko sabiedrību, kā arī patstāvības moments sevī ietver vietējo iedzīvotāju spējā iesaistīties kā darbībā tā problēmu risināšanā, vēl šis princips atklāj sevī vietējo pašvaldību un to zeminstitūciju spēju pašnodrošināties un būt pašpietiekāmām savu uzdevumu realizēšnas momentā un pabeigtībā.…
Viens no konstitucionālās iekārtas pamatelementiem demokrātiskā valstī ir pašvaldības. Pašvaldību attīstības sistēmas līmenis ir viens no valsts demokrātijas attīstības mērauklām, jo attīstītāka pašvaldības sistēma valstī, jo attīstītāka valsts demokrātiskā iekārta. Terminu pašvaldību sistēmas var apskatīt no diviem aspektiem. Pirmkārt kā tiesību normu kopumu, kas regulē attiecīgo sabiedrības attiecību jomu un veido vienu no juridiskās zinātnes nozarēm. Otrkārt kā zinātnes priekšmetu. Savā darbā autore apskatīs pašvaldību tiesību pirmo aspektu t.i. pašvaldību tiesības kā juridisko zinātņu nozare
