Abas šīs sarunas intervētājs Arnis Rītups iesāka ar jautājumiem par ekonomiku – definēt ekonomikas zinātni, tādēļ es izvēlējos to kā pirmo kopīgo jautājumu. Lešeks Balcerovičs atbildot uz jautājumu ‘’Vai ekonomika ir zinātne’’ mēģina ekonomiku kaut kam piesaistīt, jeb, viņa izpratnē, ekonomika ir zinātne tikai tajā gadījumā, ja vārdam ‘’zinātne’’ piemīt intelektuālā stingrība, taču piemin arī to, ka neskatoties uz to, ekonomikas priekšmets ir sarežģītāks par fizikas priekšmetu. Taču, runājot par priekšmetu un ekonomiku, viņš min, ka ekonomikas priekšmetu saista pie sociālajām zinātnēm, to uzsverot tajā, ka abi nodarbojas gan ar cilvēku un indivīdu, to uzvedību, ņemot vērā noteiktus, konkrētus apstākļus. Kā arī, turpinot ar sociālajām zinātnēm, viņa skatījumā ekonomika socioloģijai piešķir analītisku pieeju, kā arī, salīdzinot tās, ekonomikai ir mazliet ‘cietāka’ metode kā socioloģijai un tas arī ir tas abu atšķirīgais, jo socioloģija, pati par sevi, dod priekšroku ‘priekšmetam’.
Toties Džefrija Frankela intervijā, A.Rītupam arī vaicājot vai ekonomika ir zinātne, Džefrijs min, ka ekonomiskās prognozes var pielīdzināt laika prognozēm, un, ka ekonomiskās prognozes nav priekš ekonomistiem. Taču, salīdzinot ekonomiku ar ķīmiju un fiziku, Dž. Frankels neuzskata, ka tajā ziņā ekonomika būtu uzskatāma par zināti, viņš drīzāk pielīdzina to filozofijai. Skatoties uz Dž. Frankela domām par ekonomiku kā zinātni, un to, ka viņš ekonomiku novietotu apmēram pa vidu īstai zinātnei (kā minēja – matemātika, kura esot tīrā zinātne) un filozofijai. Es pilnībā redzu un saprotu viņa domas un aspektu no kura viņš raugās, jo labi padomājot, tā arī ir, matemātika ir ‘’tīra zinātne’’, taču filozofija tik ļoti nebalstās uz zinātni kā tādu, bet domāšanu, filozofēšanu, izpratni, būtiskiem jautājumiem, kas ir mums apkārt un uzskatiem, kas veidojušies. Un ekonomika atrodas tam pa vidu, jo ir abi vienlaikus, gan mazliet zinātne, gan filozofēšana un izpratnes veicināšana, viedokļa izteikšana, analizēšana. …
