Iesākot 1932. gada novembra uzrunu Kopenhāgenā, Dānijā Ļevs Trockis uzsver, ka “karš ir salauzis vecās Eiropas mugurkaulu. [..] Cilvēce un jo īpaši Eiropas cilvēce ir tikusi cauri ar smagām prāvām, ir kļuvusi drūmāka un brutālāka. Ikviens konflikta veids ir kļuvis vēl rūgtāks. Pasaule [..] tās galējie izteicieni ir karš un revolūcija.” un arī apliecina savu dalību revolūcijas norisēs, uzsverot savu vēlmi skaidrot revolūciju, nevis to propagandēt.
Ļ. Trockis skaidro, ka jebkuru notikumu pamatā ir sabiedrībai piemītošās raksturiezīmes – cīņa par eksistenci un paaudžu uzturēšanu. Savukārt, ekonomiskais raksturs sabiedrībā ir atkarīgs ražošanas darba līdzekļiem. Skaidrs, ka jebkuras sabiedrības vai indivīda darbību pamatā ir kāds iemesls, kas liek tā rīkoties. Visbiežāk tā ir kādu vajadzību, vēlmju vai gribas apmierināšana.…
