Tēli romānā atspoguļo dzīves parādības un īstenību attiecīgajā laika posmā. Atspoguļojums gan tiešā, gan nosacītā nozīmē, jo tēlu darbība pati par sevi atklāj dzīves realitāti 19. gs. vidū Francijā, kā arī liek aizdomāties par tēlu rīcības motīviem uz valdošās kārtības fona.
Iespējams, ka fakts, ka autors ir kritizētāja reālisma pārstāvis, ir izskaidrojums, kādēļ man šķiet, ka romānā ir tik daudz negatīvie tēli. Viņi varbūt ne līdz galam ir negatīvi, bet savā ziņā relatīvi – negatīvi. Tie pārsvarā tiek attēloti tādās situācijas un tiek atklātas tādas viņu darbības un domas, kas man, kā lasītājai, neliekas simpātiskas un līdz ar to ne reizi nejutu pieķeršanos kādam varonim, kuram varētu just līdzi. Negatīva nokrāsa attiecas gan uz centrālajiem tēliem ( Bovarī kungs, aptiekārs Omē, tirgotājs Lerē, mācītājs Burnisjens, abi Bovarī kundzes mīļākie Leons un Rūdolfs) ieskaitot galveno varoni – Bovarī kundzi, gan arī uz blakus un epizodiskiem tēliem.…
