Jaunākie starptautiskās sistēmas aktieri-pilsoniskās sabiedrības organizācijas un multinacionālās korporācijas. Prakse rāda, ka šie subjekti pēdējās desmitgadēs ir ne vien sākuši pildīt valsts un starptautisko organizāciju uzraugu un dažos aspektos arī politikas īstenotāju lomu, bet veikt arī funkcijas, kuras tradicionāli tika uzskatītas par piederīgām tikai un vienīgi valstij. Kopš Otrā pasaules kara beigām multinacionālo korporāciju skaits ir krasi palielinājies, tas neapšaubāmi saistāms ar starptautiskās ekonomikas izaugsmi. Līdz ar to šis skaits un tiešo ārvalstu investīciju apjoms ir radījis bažas, ka multinacionālo korporāciju rīcībā potenciāli ir daudz lielāka ietekme nekā valstīm kā tādām. Daži pētnieki uzskata, ka MNK ir atbrīvojušās no viena valsts ekonomiskās un politiskās ietekmes, to vara sniedzas pāri vienas valsts robežām un to darbības nereti nav iespējams izkontrolēt. Tas vedina domāt, ka MNK ir kļuvušas par neatkarīgu starptautisku spēku ar iespaidīgu ietekmi gan politikā, gan ekonomikā. Tādejādi valsts vairs nepilda dažus no fundamentālajiem pienākumiem. Kā pierādījums šim argumentam tiek minētas arodbiedrību, grāmatvedības firmu, organizētās noziedzības, karteļu un apdrošināšanas kompāniju lielā ietekme , kā arī telekomunikāciju kompāniju iespējas īstenot informācijas kontroli. …
