-
Eiropas reģionu apdzīvotība
Daudziem dzīvsudrabs joprojām izraisa asociācijas ar termometriem, un vairākums zina arī, ka tas ir toksisks. Toksiskuma dēļ Eiropā izgatavotajos ražojumos dzīvsudrabu vairs tikpat kā neizmanto, taču tas joprojām ir sastopams gaisā, ūdenī, augsnē un ekosistēmās.
Kopumā, ņemot vērā visus šos faktus un apskatot dažas valstis un vietas, kur apdzīvojums nav tik blīvs un ir mazāks, visvairāk un labāk ir uzturēties Eiropas centrāldaļā un Rietumos. Nākotnē mēs nevaram paredzēt, kas notiks un kā daba būs iekārtojusi mums apstākļus, taču uzskatu, ka ikviens no mums spēj pielikt kādu darbu pie tā, lai daba būtu labāka, sākot jau ar atkritumu nepiesārņošanu līdz paša gaisa un mehānismu lietošanu. Ja katrs no mums pieliks kaut mazumu no tā, domāju, ka arī nākotnē situācija uzlabosies vai kļūs vēl labāka. Atceries, mums nav jādara daudz, lai padarītu vidi un dzīvi labāku, ir tikai jāapzinās, ko mēs varam un pie tā arī jāpieturas.
…
Pati apdzīvotība raksturo teritorijas iedzīvotāju blīvums, ko izsaka ar patstāvīgo iedzīvotāju skaitu uz teritorijas vienību. Apdzīvojums ir veids, kā teritorija tiek apdzīvota un to nosaka apdzīvoto vietu un to sistēmas raksturs. Zemeslodes apdzīvotība un apdzīvojums veidojies ilgā vēsturiskā attīstībā, un tā raksturu noteica pirmām kārtām dabas apstākļi, taču ir vēl daudz citu faktoru, kuri ietekmē apdzīvotību un apdzīvojumu, kā, piemēram, sociāli demogrāfiskos, kurus uzskatu par svarīgiem faktoriem. Protams, arī ekoloģiskie faktori, kuros ietilpst ekoloģiskās katastrofas un vides kvalitāte. Katrā pasaules reģionā visi šie faktori ir svarīgi un ietekmē apdzīvotību un apdzīvojumu. Paši mēs dzīvojam Eiropā, tāpēc radās interese par mūsu reģiona apdzīvotību un kvalitāti.
