Arsēnijs, jauns leitnants, pārvarēdams grūtības darbā, “Tantāla mokas” un ciešanās no savas mīlestības pret Noru, izlemj, ka viņš neatgriezīsies mājās pie sievas, kas parāda un pierāda – mīlestība ir visstiprākā vērtībā viņu dvēselē. Šī mīlestība pret mūsu tautu, valodu, kultūru ir palikusi mūsu sirdīs pat līdz mūsdienām.
Nav vērts mēģināti aizmirst atmiņas no savas pagātnes, neraugoties uz to, ka dažas patiešām ir ļoti sāpīgas; nedrīkst bēgt no pagātnes. Viss, ko cilvēks dzīvē ir piedzīvojis, padara viņu par personību, līdz ar to, neskatoties uz visu to ļauno, ko Latvija ir izcietinājusi pagājušajā gadsimtā un, lai cik ciniski tas arī neizklausītos, mums visiem ir jāatrod tās pozitīvais, morālais, sakrālais un nodot to nākamai paaudzei kā vērtību un atmiņu mantojumu.
…
