Vecāki ir tie, kuri liek pamatu bērna uzticības veidošanā. Ja bērns ir jauno no mazotnes mīlēts, aprūpēts, viņš izjūt to, ka ir gribēts bērns un viņam veidojas uzticības sajūta saviem vecākiem un apkārtējai pasaulei. Cilvēku rūpju rezultātā bērnā veidojas uzticība tam ,ka ja būs nepieciešama palīdzība, būs arī cilvēki, kuri viņam to sniegs. „Līdz ar to bērns pakāpeniski iegūst pašapziņu un drosmi iepazīt pasauli, sadarboties ar citiem un arī – tas ir ļoti svarīgi – briesmu brīdī būt līdzjūtīgs un spēt citiem palīdzēt.” Vecākiem ir jāveido bērnam drošais pamats – uzticēšanās.Ir svarīgi arī tai situācijai kāda ir ģimenē. Tai videi, kurā bērns uzaug ir liela nozīme bērna turpmākajā attīstībā. Ir lieliska, ka bērns aug ģimenē, kur ir abi vecāki un ģimenē ir harmonija un saticība – bērns redz pareizo ģimenes modeli. Ne velti ir pētījumi, kuri pierāda, ka tieši bērnības pieredzei ir svarīga nozīme personības attīstībā. Vecākiem jānodrošina bērnam veselīga attīstība. Liela nozīme ir mātes bērnības pieredzei. Iespējams, ka viņa nemaz nezina, ko nozīmē kādam uzticēties un saņemt rūpes. Tāpēc bieži ir tā, ka ja mātei ir bijusi slikta bērnība(nav bijušas labas attiecības ģimenē, ir nemīlēta un neaprūpēta), tad viņa arī nedod savam bērnam tās rūpes un neveido viņā uzticības pamatu, jo viņa nezina kā to darīt.
Pirmajos dzīves mēnešos un gados bērnam ar māti veidojas īpaša saikne, it īpaši ja māte baro bērnu ar krūti. Bērns jūt mātes mīlestību un māte sajūt bērna pateicību par drošības sajūtu un mīlestību, ko tā sniedz viņam – pateicība ir bērna smaids un pieskārieni. . Bērniņš ir drošībā, ja jūt māti sev tuvumā. Viņam veidojas drošības sajūta, kas ir sava veida uzticība.
…
