Šis stāsts saucas „Vējš”, jo vējš var būt reibinošs un paceļošs gaisā, bet reizēm ass un nejauks, bet reizēm. Vējš var tevi pacelt gaisā un ilgi rotaļāties griežot simtiem virpuļus, bet tad sarēbst galva un tu vairs nezini, ko darīt, ko vēlies, ko jūti un kā tu jūties.
Šis stāsts sākās kā reibinošs vējš, kas ļāva viņai tikt līdz debesīm, kur viņa sen jau vēlējās tikt, apskatīt sauli, parotaļāties ar zvaigznēm un iemīlēt skaisto dzīvi, ko radīja vējš. Skaistās naktīs, kad mēness bija lielāks nekā sāpes, viņi runāja par niekiem, šie nieki viņai bija ļoti īpaši, bet viņam tikai aizraušanās.…
