Totalitārisma filosofija

Šādu tematu izvēlējos, jo mani interesē vēsture, īpaši Eiropas 20. gadsimta vēsture, kas saistīta ar PSRS, Vāciju, Lielbritāniju un šo valstu attiecībām. Šajā laikā norisinājās iepriekš nebijuši notikumi – salīdzinoši īsā laika posmā norisinājās divi postošākie kari pasaules vēsturē ar vēl nebijušu politisko sistēmu – totalitārisma izveidošanos, to sabrukums un saistītās pārmaiņas.

Savā darbā vēlos koncentrēties tikai uz diviem ievērojamākajiem totalitārajiem režīmiem – Hitlera un Staļina, jo tikai par šiem režīmiem vēsturnieki ir vienisprātis, ka tie bijuši īsteni totalitāri, par pārējiem līdzīgiem (Mao, Kastro, Pola Pota, Perona, Pinočeta uc.), vēl šodien notiek diskusijas par to kā tie iedalāmi un kā izskaidrojami.

Totalitārisma jēdziens ir samērā jauns, tas radies tikai 20. gadsimta 30. gados Itālijā, reizē ar fašisma rašanos, taču kā negatīvu terminu to sākts izmantot tikai pēc otrā pasaules kara, kad aptuveni kļuva skaidrs totalitāro režīmu izraisītā posta apmēri. Vēlāk 70. gados, sākoties ciešākai PSRS un ASV sadarbībai, kad izdevīgāk bija pagātni aizmirst parādījās pirmie centieni noklusēt šo režīmu darbības un noziegumus, reducēt totalitārismu tikai uz Staļina un vēlāk, tikai Hitlera politiku. Arī pašlaik principā nav īsti izdevīgi atzīt PSRS kā totalitāro režīmu, jo 2. pasaules kara laikā tā bija sabiedrotā cīņā pret nacismu, tādēļ totalitārisma pētniecība vēl nav notikusi ar ievērojamāko valstu varu īstu un pilnīgu atbalstu. Tieši tādēļ vēl aizvien šīs teorijas tiek attīstītas, izmainītas un pārveidotas, piem. pēdējos gados Krievijā, kur vērojami centieni reabilitēt padomju, arī Staļina politiku, dīvainiem argumentiem izskaidrojot viņa politiskos motīvus.…