-
Gaisa temperatūras un atmosfēras nokrišņu raksturs Liepājas un Stendes meteoroloģiskajās stacijās
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | KLIMATA PĀRMAIŅAS EIROPĀ PĒDĒJO 100 GADU LAIKĀ | 3 |
| 2. | KLIMATA PĀRMAIŅAS LATVIJĀ PĒDĒJO 100 GADU LAIKĀ | 5 |
| 3. | NĀKOTNES PROGNOZES | 7 |
| 5. | SAULES RADIĀCIJAS MAINĪBA PASAULĒ | 12 |
| 6. | IPCC ZIŅOJUMA “IZMAIŅAS ZEMES VIRSMAS SAŅEMTAJĀ SAULES RADIĀCIJĀ” ANALĪZE | 16 |
| 6.1. | NETO RADIĀCIJAS SADALĪJUMS PASAULĒ | 17 |
| 7. | SAULES RADIĀCIJA LATVIJĀ | 18 |
| 7.1. | SAULES SPĪDĒŠANAS ILGUMS UN MĀKOŅAINUMS LATVIJĀ | 19 |
| 7.2. | SAULES VIDĒJĀS GLOBĀLĀS RADIĀCIJAS IZMAIŅAS PIEZEMĒ NO 1990. LĪDZ 2005. GADAM | 21 |
| 8. | VĒJŠ LATVIJĀ | 23 |
| 9. | REZULTĀTI UN TO ANALĪZE | 27 |
| 9.1. | GAISA TEMPERATŪRU IZMAIŅU RAKSTURS MĒNEŠU GRIEZUMĀ 2001. GADĀ LIEPĀJĀ UN STENDĒ | 27 |
| 9.2. | GAISA TEMPERATŪRU UN ATMOSFĒRAS NOKRIŠŅU DAUDZUMS METEOROLOĢISKAJĀS STACIJĀS LAIKA PERIODOS NO 1961. LĪDZ 1990. GADAM UN 1980. GADA LĪDZ 2010. GADAM | 29 |
| 9.3. | GAISA TEMPERATŪRU MAINĪBA METEOROLOĢISKAJĀS STACIJĀS 30 GADU PERIODĀ | 33 |
| 9.4. | SAULES STARU KRIŠANAS LEŅĶA APRĒĶINS PARĪZEI UN SANTJAGO | 35 |
| 9.5. | MĒNEŠA VIDĒJĀ SUMMĀRĀ RADIĀCIJA LATVIJAS METEOROLOĢISKAJĀS STACIJĀS | 36 |
| 9.6. | VĒJA VIRZIENU ATKĀRTOJAMĪBA LIEPĀS UN STENDES METEOROLOĢISKAJĀS STACIJĀS | 38 |
| 9.7. | VIDĒJIE VĒJU ĀTRUMU PĒC VIRZIENIEM LIEPĀJĀ UN STENDĒ 2001. GADA JANVĀRĪ UN JŪLIJĀ | 40 |
| 9.8. | RELATĪVO MITRUMU RAKSTUROJOŠIE PARAMETRI | 42 |
| SECINĀJUMI | 44 | |
| KOPSAVILKUMS | 46 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 47 |
Secinājumi
1. Klimatam un tā parametriem ir raksturīgs cikliskums un mainība, ko var novērot
grafikos pa references periodiem.
2. Kopš 1961. gada Latvijā gaisa temperatūras un nokrišņu daudzums ir pieaudzis.
Temperatūra aptuveni par 0,4oC – 0,5oC.
3. Klimata pārmaiņas var novērot apskatot literatūras avotus un nokrišņu
daudzuma grafikus pirms 40 gadiem un to, kas tiek piedzīvots mūsdienās –
ilgstošas lietusgāzes, ilgi sausuma periodi utt.
4. Latvijas teritorijā ir izteiktas temperatūras un nokrišņu atšķirības starp
meteoroloģiskajām stacijām – piejūras apgabalos ziemās ir siltāks, vasarās
vēsāks, iekšzemē – otrādāk.
5. Paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, pieaug arī nokrišņu daudzums un
temperatūrai samazinoties, samazinās arī nokrišņu daudzuma summa.
6. Analizējot gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma summas pa gadalaikiem
Stendē, tad var secināt, ka visaugstākās gaisa temperatūras ir vasarā, vidēji
15,50C, kā arī nokrišņiem bagātākais gadalaiks, kad nokrišņu daudzuma summa
sasniedz vidēji 73 mm.
7. Abās pētītajās meteoroloģiskajās stacijās var novērot gaisa temperatūras un
nokrišņu daudzuma atšķirības. Stendes meteoroloģiskajā stacijā gaisa
temperatūras ir augstākas, bet nokrišņu daudzums ir mazāks. Tas skaidrojams
ar to, ka Stendes meteoroloģiskā stacija atrodas pie augstienes, kur tiek kavēta
gaisa masu plūsmas.
8. Vasaras periodā vidējās summārās radiācijas atšķirības starp Liepāju un
Daugavpili ir vidēji 10-30 W/m2 robežās.…
Referāts satur informāciju par klimata pārmaiņām Eiropā un Latvijā pēdējo 100 gadu laikā, un nākotnes prognozes, kā arī analizēta saules radiācija un vējš Latvijā. Noslēgumā tika apkopoti dati no Liepājas un Stendes meteoroloģiskajām stacijām daudzu gadu periodā.
PDF formāts.
