Pirms runāt par identitāti kā tādu, ir vērts pievērst uzmanību tādam jēdzienam kā nacionālā pašapziņa (NP). Šis ir viens no svarīgākajiem etnopsiholoģijas fenomeniem, kura darbības mehānisma izzināšana ļautu labāk saprast starpetniskās saskarsmes līkločus – nacionālo kustību likumsakarības. Tādā gadījumā, ja indivīds zaudē savu nacionālo pašapziņu, viņš jau uzreiz ir identificējams ar citu etnosu. Un tas ir bīstami, ka katru dienu pieaug arvien vairāk to cilvēku skaits, kuri vairs neatzīst piederību „savam” etnosam un neuzskata šī etnosa valodu par savu dzimto valodu – tā jau ir asimilācija. Tātad, respektīvi, nacionālās pašapziņas centrālais elements, kodols ir etniskā identitāte, savas piederības apzināšanās.
Nacionālā pašapziņa ietver ne tikai emocionālo, bet arī racionālo un regulatīvo funkciju – spēju regulēt cilvēku darbību savu nacionālo interešu apmierināšanā. Nacionālā pašapziņa ir saistīta ar vērtējošu (ne tikai konstatējošu) attieksmi pret sevi un citām tautām. Tieši tāpēc nacionālo pašapziņu ietekmē ideoloģiskie strāvojumi un politiskās norises, ko nevar teikt par nacionālo raksturu.…
