Bez šaubām, viss eposa ‘’Lāčplēsis’’ spraiguma un piesātinātības spēks slēpjas tā tēlainībā un tēlos, tas ir, eposa varoņos. To starpā un centrā ir diženais Lāčplēsis, taisns un drošsirdīgs, Laimdota – cēla un labsirdīga, uzticīgais draugs Koksnesis un ir vēl viens tēls – pilnīgs pretstats iepriekšējiem – Spīdala.
Jau pats vārds ‘’Spīdala’’ apbur un vilina. Tas ir skaists, spilgts un noslēpumains. Bet noslēpumainība gan biedē, gan vilina. Ja atceramies citātus no eposa, var pārliecināties, ka līdzīgu iespaidu var gūt no Spīdalas ārienes apraksta:
‘’Spīdala rādījās pate tik skaista
Burvīgi skaista, vildama ļoti...’’…
