Brīvi gan savās domās, respektīvi, lai šiem pilsoņiem ir runas brīvība, gan darbos. Vienlīdzīgi pilsoņi tiek tiesāti un vienlīdzīgi slavēti, demokrātijā, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām, vēl jo projām valsts iekārtas regulēšanai tiek piesaistīta tauta, tai nav tik plašs darbības spektrs kā Antīkajā kultūrā, taču vadlīnijas ir palikušas. Arī mūsdienās, tāpat kā senāk, notiek tautas balsošana un, pēc balsu sakaita daudzuma noteikts rezultāts. Arī mūsdienās, dažkārt, balsojumi norit aizklāti, tāpat kā senāk, kad tiesa izlēma galīgo lēmumu, kā arī tautas intereses it kā tiek pārstāvētas, cik labi, taču formāli tās tiek pārstāvētas. Atbildot uz ievadā izteikto jautājumu, varu teikt, ka antīkā demokrātija nav saglabājusies tīra un neskarta līdz mūsdienām, tai ir parādījušies dažādi paveidi, kā arī vara vairs nav tikai tautas rokās. Es uzskatu, ka šādas izmaiņas varbūt nav apmierinošas, tāpēc, ka ne vienmēr tautas vēlmes tiek pārstāvētas no politiķu puses un, ne vienmēr mēs esam vienlīdzīgi mūsu demokrātiskajā vidē, taču, mums ir balsstiesības, tās tikai jāiemācās pareizi izmantot. Uzskatu, ka šāda demokrātijas veida izveide arī bija nepieciešams cilvēku skaita pieauguma dēļ un politiskā mērķa- attīstības- sasniegšanai. …
