-
Noziedznieka personība
Daudziem slepkavām, piem., situācija ir principiāli citāda. Kontakts ar kādu citu (sadzīves attiecībās - ar nozieguma upuri) iegūst īpaši svarīgu, dzīvību nodrošinošu raksturu. Pie tam, pats noziedznieks piešķir upurim spēju apmierināt viņa vajadzības, un pēc tam tajā vai citādā formā pieprasa šo apmierināšanu.
Noziedzīgās rīcības cēloņi atrodas pašā personībā. Lai šos cēloņus izprastu, ir nepieciešams, protams, izpētīt, izzināt šo personību, kā arī noskaidrot ārējās sociālās parādības un procesus, kuri izveidoja tās kriminogēnās iezīmes. Arī pati noziedzīgā rīcība ir jāpēta ne tikai tās novēršanas vai pārtraukšanas nolūkā, bet arī lai izprastu tās cēloņus. Šāda atziņa, domājams, ir ļoti svarīga ne vien teorijai, bet arī profilaksei.
Pētot atsevišķu noziedznieku, mēs pētām viņa individualitāti, kas sevī ietver kopējās, arī citiem noziedzniekiem piemītošās īpašības un neatkārtojamās, viendabīgās. Tās kopumā dod pilnīgu priekšstatu par noziedznieka personību. Tas, ka katrā noziedzniekā ir kaut kādas īpašības, kuras raksturojas citiem likumpārkāpējiem, ir obligāts izpētes nosacījums. Taču pat individuālās, neatkārtojamās īpašības tomēr atspoguļo sevī sociāli – tipisko.
…
Noziedznieka personība ir jāuztver kā kompleksa sistēma, kurā integrējas sociālā statusa, sociālo lomu un funkciju un morāli psiholoģisko elementu kopums. Noziedzīgā uzvedība tiek interpretēta kā īpašas lomas izpilde, kas atrodas pretrunā ar krimināllikumu. Termina "noziedznieka personība" izmantošana nozīmē, ka runa ir par noziegumu izdarījuša cilvēka "sociālo seju". Sociālā vide - tā ir sabiedrība, ne tikai objektīvie apstākļi, kas nosaka cilvēku uzvedību, bet arī to cilvēku nepārtraukta darbība, kuri rada un izmaina dotos apstākļus; cilvēki šeit nostājas kā sociālās attīstības produkts un avots. Sociālās vides ietekmei uz noziedzīgu rīcību ir komplicēts raksturs. Noziedznieku psiholoģiskā atkarība pēc sava rakstura atšķiras no analoģiskas atkarības, kas piemīt vairākumam cilvēku. Katram cilvēkam jau pēc tā attīstības un audzināšana sociāla rakstura ir raksturīgas tieksmes apvienoties ar citiem cilvēkiem, lai apmierinātu savas vajadzības un sasniegtu personiskus un kopējus mērķus. Tādās apvienībās cilvēks neizbēgami ieņem kādu pozīciju, t.sk. arī atkarīgā, pakļautā pozīciju. Taču atšķirībā no slepkavām likumam paklausīgie cilvēki nelabvēlīgajos apstākļos spēj iziet no grupas, aiziet no tos neapmierinoša vai traumējoša kontakta vai mēģinās mainīt savu attieksmi pret tādiem apstākļiem.
