Ar vārdu – inflācija – mēs saprotam cenu pieaugumu, naudas pirktspējas samazināšanos un to, ka tā rada daudz problēmu, bet ir arī daudzi citi skaidrojumi, kurus derētu zināt. Inflāciju mērī kā cenu vidējā līmeņa izmaiņu procentuālā izteiksmē noteiktā laika posmā - mēnesī, ceturksnī, gadā u.c. Statistikā pieņemtajā praksē kā izplatītāko inflācijas mērvienību lieto patēriņa cenu indeksu (PCI). PCI parāda, kā ir izmainījies vidējais cenu līmenis tipiskas mājsaimniecības pirktajām precēm un pakalpojumiem noteiktā laika posmā. Šim cenu līmenim pieaugot, no mājsaimniecības viedokļa naudas vērtība samazinās. Inflācija raksturo cenu pieaugumu, nevis izdevumu kopumu.
Inflāciju var iedalīt pēc rašanās cēloņiem un pēc pieauguma tempiem. Izejot no inflācijas, pēc tās rašanās cēloņiem, to var iedalīt vēl divos veidos: pieprasījuma inflācija, kas rodas palielinoties vispārējiem izdevumiem, kas netiek attiecīgi segti ar preču un pakalpojumu piedāvājuma palielinājumu. …
