1.Vai kolīziju normas ir tiešās vai netiešās darbības normas, kā tās iedarbojas uz tiesību subjektu?
Kolīziju normas ir netiešas darbības normas. Tās iedarbojas uz tiesību subjektu nevis tieši, bet gan ar attiecīgas valsts materiālo normu starpniecību. Taču abas šīs normu grupas starptautiskajās privāttiesībās ir ļoti savastarpēji saistītas, jo neviena no konkrētajām normām nevar viena pati tieši iedarboties uz tiesību subjektu bez otras līdzdalības.
2.Vai Latvijas tiesībās no Civillikuma viedokļa jebkura atgriezeniska norāde var būt materiāltiesiska?
Pretējā vai atgriezeniskā norāde (remisija) – ja tiesas valsts kolīziju normas norāda uz ārvalstu tiesībām, tad pielieto norādi uz ārvalsts materiālajām tiesībām, vai norādi uz vispārējas kolīziju normas, kuras var norādīt atpakaļ uz tiesas valsts likumu.
Latvijā nacionālie likumdošanas akti, kas regulē starptautisko privāttiesību sfēru attiecībā ar nacionālajām tiesībām neregulē šo attiecību sfēru pietiekoši labi, jo tas saistīts ar nosacīti neseno Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī ar salīdzinoši nesenajām padomju tiesībām mūsu valstī. Tomēr līdz ar Latvijas iestāšanos ES, NATO un vispārējo integrāciju, Latvijas valsts vairāk sāk pievērst uzmanību starptautisko privāttiesību noregulēšanai izmainot nacionālos likumdošanas aktus, lai tie atbilstu starptautiski pieņemtajiem standartie, kā arī pieņemot jaunus likumdošanas aktus, mēs sākam ieviest regulējošas normas, kas mazina pretrunu rašanos starp normām. …
8. Kura piesaiste Eiropas Savienībā noteikta par izšķirošo apstākli? Par izšķirošo apstākli Eiropas Savienībā noteikts domicils 1968.gadā Briseles konvencijā par jurisdikciju un tiesas spriedumu piespiedu izpildīšanu civilajās un komerciālajās lietās. Pēc šīs konvencijas domicils izšķir gan to, vai pielietojami šīs konvencijas noteikumi, jo to pielieto, ja atbildētāja dzīvesvieta ir dalībvalsts teritorijā, gan to, kura valsts iegūst jurisdikciju lietā, tas ir – lieta piekrīt tās valsts jurisdikcijai, kurā atbildētājam ir pastāvīga dzīvesvieta. 9. Ja piemēro materiāltiesisko metodi, vai ir jāvēršas pie kolīziju normas? Kolīziju normas iedarbojas uz tiesību subjektu nevis tieši, bet gan ar attiecīgās valsts materiālo normu starpniecību. Šo normu pielietošana starptautiskajās privāttiesībās nenovērš pašas likuma kolīzijas, taču tās atļauj tiesām un arbitrāžām darboties šo kolīziju apstākļos un dod iespēju īstenotārvalstu tiesu lēmumus valstīs, kuru likumdošana nesaskan ar tiesas valsts likumdošanu. Valstu uzdevums ir vispirms noteikt savu materiālo normu darbības teritoriālo sfēru un tikai pēc tam atrunāt, kad un kā pielietojamas ārvalstu materiālo tiesību normas. 10. Kāda pastāv principu sistēma, pēc kuras izvēlas piesaisti konkrētam likumam? Starptautiskajās privāttiesībās pastāv principu sistēma, pēc kuras izvēlas piesaisti konkrētam likumam: • Lex fori – tiesas valsts likums- nosaka, ka vispirms piemērojami likumi, kas ir spēkā tiesas valstī (CL 3.pants). • Lex contractus – gribas autonomija vai kontraktā noteiktais likums – noskaidrot saistību tiesības un pienākumus, kas izriet no līgumiem un jāapsver, ko kontrahenti gribējuši (CL 19.pants). • Lex loci actus – akta noslēgšanas vietas likums (CL 11.pants). • Lex patriate – pilsonības vai tēvzemes likums (CL 11.panta 2.daļa). • Lex domicilii – Domicila likums (CL10.pants). Tiesību principu ziņā Latvijā apgūst 5 galvenās nozares – konstitucionālās, cilvēktiesības, civiltiesības, krimināltiesības un administratīvās tiesības.
