Pārstāvības veidi civilprocesā

Latvijā tiesvedību civillietās reglamentē Civilprocesa likums (turpmāk CPL). Gan CPL, gan citiem spēkā esošajiem likumiem ir jāsekmē lietu ātra un pareiza izskatīšana tiesās, lai aizsargātu fizisko un juridisko personu intereses un ar likumu aizsargātās tiesības. Lai to sekmīgi veiktu ir nepieciešama pārstāvība.
Mūsdienās lietas dalībnieka personiska piedalīšanās civilprocesā nav obligāta. Tātad personu var aizstāt pārstāvis, kura uzdevums ir aizstāvēt pārstāvamā procesuālās tiesības un darboties viņa interesēs. Autoresprāt, civilprocesuālā pārstāvja piedalīšanās lietā ir pat vēlama un nepieciešama, jo ne visas personas zina savas tiesības un pienākumus, ko tām piešķir likums, tādēļ svarīgi ir nodrošināt šīs personas ar pārstāvjiem, kas sniegtu tām juridisku palīdzību, neatkarīgi no to pilsonības, rases, tautības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa.
Tātad lietas dalībnieks var izvēlēties, vai nu aizstāvēt savas tiesības pats vai arī šim nolūkam pilnvarot pārstāvi. Turklāt CPL pieļauj lietas dalībnieka un viņa advokāta vienlaicīgu piedalīšanos tiesas sēdē.
Pārstāvja pieaicināšanai var būt dažādi iemesli:
1.nepietiekamas juridiskās zināšanas, kuru dēļ persona baidās, ka nespēs sevi pienācīgi aizstāvēt tiesā;
2.personas prombūtne, piemēram, lietas izskatīšana notiek lietas dalībnieka dzīvesvietas pilsētā, bet dotajā brīdī pati persona atrodas citā pilsētā vai pat valstī;
3.lietas dalībnieks vēl nav sasniedzis pilngadību, vai arī tiesa viņu atzinusi par rīcībnespējīgu, kas automātiski izslēdz viņa piedalīšanos lietā;
4.pastāv gadījumi, kad persona gluži vienkārši nevēlas piedalīties lietas izskatīšanā.
Jāpiebilst, ka pārstāvja pieaicināšana ir nepieciešama juridiskām personām vai organizācijām, jo tās nepastāv kā dzīva būtne, līdz ar to nevar tiesā sniegt paskaidrojumus un veikt citas procesuālas darbības. Tās vietā to dara juridiskās personas amatpersonas, kurām šādas tiesības dotas likumā, statūtos vai nolikumā. CPL nošķir atsevišķi amatpersonas no citām pilnvarotām personām, kas nākotnē varbūt ļaus atzīt, ka juridiska persona pauž savu gribu vai nu ar savu institūciju un amatpersonu, vai ar pārstāvju palīdzību.1
Tā kā pārstāvība civilprocesā ir diezgan plašs un sarežģīts jautājums, tad kursa darba mērķis ir pēc iespējas saprotamāk un īsāk atspoguļot civilprocesuālās pārstāvības veidus un noskaidrot to noformēšanas kārtību, t.i. kā juridiska vai fiziska persona var pieaicināt pārstāvi. Tāpat autore analizēs biežāk sastopamās problēmas, kā arī piedāvās šo problēmu iespējamo risinājumu. …