-
Simboli Enči Minā romānā "Imperatore Orhideja"
Liela pērle mirušā mutē simbolizēja dzīves būtību, kā arī tikumu un cildenumu, Sarkanais diegs kuru bija jāsasien dēlam attēloja viņa nevēlēšanos šķirties no viņas. Sievai bija ļauts doties iekšā kapenēs, lai pēdejo reizi atvadītos no aizgājēja vīra, viņa varēja arī palikt kapenēs. Šī iespēja sievai doties pakaļ vīram pēcnāves dzīvē sakņojas ļoti senos ķīniešu uzskatos un kopīgas arī daudzām citām tautām.
Enčī Minā romānā “Imperatore Orhideja” bieži sastopam dažādus priekšmetu simbolus. Piemēram laimes rati, simbolizē visuma pamatus, gliemežvāki – budas balsi, eļļas papīra lietussargi aizsargā gadalaikus no plūdiem un sausuma. Lotosa ziediem bija īpaša nozīme, tie simbolizēja mieru paaudžu garumā. Lotosa ziedam bija liela sakrāla nozīme budisma piekritēju vidū. Saskaņas lode simbolizēja vienotību un mūžību. Sfērai jeb lodei bija maģiska nozīme ķīniešu mitoloģija.
Ķīnieši daudz izmantoja dažādu heiroglifu apģērbos, arhiektūrā un talismanos. Enči Minā min Šou zīmi, kas simbolizē ilgmūžību. To attēloja uz audumiem, šķīvjiem un visur kur tikai bija iespējams. Hieroglifs Sji arī bija populārs un tas simbolizēja laimi.
Nobeigums.
Enči Minā romāns “Imperatore Orhideja” sniedz daudz simbolu aprakstu. Tā uninikalitāte ir tāda, ka tas ļauj mums sekot līdzi Orhidejas gaitām sākot no bērnības un parastās dzīve, vēlāk dzīvē par konkubīni, un tad par imperatori. Katrā no šiem Orhidejas dzīves posmiem mums atklājas gan Ķīnas tautas, gan arī galma simbolikas nozīme. Tāpat autore ir atklājusi praktiski visas galma dzīves sfēras un centusies to izdarīt ne tikai no sievietes uzskatu puses, bet arī ir iedziļinājusies citu galma vīriešu lomā. Tas ļauj lasītājam izsekot Ķīnas aizliegtās pilsētas sadzīvei, tās drāmai un imperatora dzīves niansēm no visām pusēm. Šī iespēja ļauj arī labāk iepazīt ķīnas kultūras simbolismu. Kopumā izlasot šo grāmatu esmu daudz uzzinājis jauna par ķīnas kultūru, un esmu atradis paralēles strap ķīnas tradicionālo simboliku un citu tautu simboliem.
…
Pat līdz 19. gs. beigām, kā jau lielākā daļā austrumu valstu, kur Eiropieši vēl nebija paspējuši ievazāt savus dzīves uzskatus, morāles normas un dzīvesveidu, arī Ķīnas iedzīvotāji vēl dzīvoja ar mītisko domāšanu. Ķīniešu dzīvesveidā simbolisms bija sastopams visur. Gan saistībā uz dabu, gan uz cilvēka likteni, gan arī tas izpaudās visās lietās un domās ko cilvēki radīja sev apkārt. Enči Minā savā romānā “Imperatore Orhideja” ir labi parādījusi, ka aizliegtajā pilsētā pārmaiņas notika it īpaši lēni, tādā veidā tur, var teikt, bija sakoncentrēts viss valsts symbolisms, kurš saglabājies no vissenākajiem laikiem. It īpaši sarežģītā imperatora galma dzīves kārtība, ar savām dziļā senatnē ieaugušajām saknēm, bija neiedomājama bez saviem striktajiem kanoniem, kur katram simbolam bija sava noteikta vieta. Kur katrs simbols centās pasvītrot tieši imperatora varu pār savu tautu, par impērijas mūžīgumu un tās noteikto vietu visumā.
