Es jutos tik patiesi atvieglota par to, ka Kristīne spēja pārvarēt Lienes un Ievas pieļauto kļūdu un klausīt savai sirdij. Viņa palika uzticīga savai mīlestībai līdz galam, sajuzdama īsto laimi.
Laime ir viens no galvenajiem motīviem R. Blaumaņa darbos. Tas caurvij ne tikai viņa noveles, bet arī lugas. Lugā „Indrāni” ir atainoti dažādi dzīves uzskati – vecajiem Indrāniem laime ir viņu saimniecība, kas ar smagu darbu veidota. Viņi vēlējās savu saimniecību nodot jaunajiem Indrāniem, savam dēlam Edvartam un viņa sievai Ievai, kas ir blēdīgi, pieglaimīgi, cietsirdīgi un mantkārīgi cilvēki. Viņu laime ir pārņemt savās rokās „Indrānu” saimniecību un ar tās palīdzību kļūt bagātiem, apmierināt savas mantkārīgas tieksmes pēc naudas un varas. Cietsirdīga ir jauno Indrānu rīcība, kad tie izdzen no mājām vecos Indrānus, kas visu mūžu smagi strādājuši, lai izveidotu to, kas tiem ir. Edvarts pārdeva sava tēva mūža darbu, „prieku par kokiem, kas vasarā uzplauka, bet ziemu apvija baltu villaini”. Viņa paša dēls pārdeva viņa dvēseli, ne tikai kokus Indrānu saimniecībā. Edvarts tā cerēja gūt laimi, taču guva vien saltu prieku par padarīto. Jauno Indrānu dēla Edžiņa un viņu vecāku attiecības bija lemtas līdzīgam liktenim kā Edvarta un veco Indrānu attiecības, jo arī viņš tika audzināts pēc tiem pašiem principiem.…
