Pēc kara 1914. – 1918. g. uzskatīja, ka nākotnē diplomātiskās attiecības tiks veidotas gandrīz tikai draudzīgu sanāksmju veidā. Interesantajā runā, kas tika teikta 1920. gada 2. novembrī Karaliskajā starptautisko attiecību institūtā, sers Moriss Henki, kurš no 1914. gada bija klāt 488 starptautiskajās sanāksmēs, izteica viedokli, ka “nevar šaubīties, ka diplomātija konferenču veidā būs visizplatītākais starptautisko attiecību līdzeklis”. Kara laikā atklājās, ka vienošanās starp visāda veida sabiedroto valdībām par neatliekami svarīgiem jautājumiem nevar tikt panākta ar parastajām diplomātijas metodēm. Sabiedroto lielvalstu premjerministriem un ekspertiem radās nepieciešamība regulāri satikties, lai apspriestu neatliekamus stratēģijas un politikas jautājumus, kas radās kara laikā. Bez tam, radās neskaitāmi jautājumi par pārtiku un tranzītu, kuru bija jāatrisina ar kopīgiem sabiedroto pūliņiem. Sabiedrotie spiesti apvienot savus resursus un norunāt par sagādes kārtību. …
