6. Uzrakstīt savas pārdomas par lasīto daiļdarbu, novērtējot gan daiļdarba veiksmes/ neveiksmes, pamatojot, kāpēc ir/nav vērts lasīt šo grāmatu. (150-180 v.)
Karīnas Račko romāns „Saplēstās mežģīnes” viennozīmīgi ir ienesis kaut ko jaunu latviešu literatūrā, dalot tā lasītājus divās daļās. Vieni ir sajūsmā par grāmatu un iesaka to lasīt arī citiem, bet otri ir skeptiski noskaņoti, uzskatot, ka tā nav nekas oriģināls.
Es sevi pieskaitītu pie tiem, kurus grāmata patiesi aizrāva, un es to rekomendētu izlasīt arī citiem. Man patika, cik grāmatu bija viegli lasīt un cik ļoti tās sižets aizrāva jau no pirmajām lappusēm. Ne visi rakstnieki spēj tik ātri piesaistīt lasītāja uzmanību, tāpēc vien es šo grāmatu ieteiktu izlasīt, īpaši tiem, kuri nav kaislīgi grāmatu lasītāji.
Romāna sižets bieži vien no kritiķu puses tiek salīdzināts ar E.L.Džeimsas populāro grāmatu „Greja piecdesmit nokrāsas”, tāpēc izpelnās lasītāju kritiku, taču, manuprāt, šajās grāmatās ir vairākas atšķirības. Protams, saskatāma arī līdzība, bet mūsdienās ir tik daudz grāmatu, ka radīt kaut ko kardināli atšķirīgu ir teju vai neiespējami.
Es ļoti atbalstu latviešu rakstniekus, kāda ir arī Karīna Račko, tāpēc iesaku visiem, kurus aizrauj romantika reizē ar spriedzi, izlasīt šo romānu. Tas noteikti neatstās vienaldzīgus gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma lasītājus.
…
