-
Suitu novads
Suitu ēdieni
Suitu valoda
Suitu valodai ir raksturīgi dažādi saīsinājumi vārdu galotnēs tai skaitā vārdu personālajās galotnēs: es redz, tu redz (es redzu, tu redzi). Divskanis "au" tiek izrunāts kā "ou": tas tout (tā tauta). Saīsinātas ir lietvārdu pamazināmās formas: puķite, bērītis u.t.t. Tāpat locījumu galotnes: siermim ziergim, vieglam dienam, puķitem u.t.t. Vienskaitļa lokatīva galotne vienmēr ir īss „e”: name, māje u.t.t. Darbības vārdu galotnes tagadnē, turpretī, vienmēr izrunā gari un lauzti, tāpat kā pagātne, piemēram: dārbojās, laižās u.t.t. Suitu valodā ir visā Kurzemē pazīstamie patskaņu pagarinājumi pie „r” skaņas: dārbs, bārgs, cetorts u.t.t. Bez tam, daudzus atsevišķus vārdus izrunā savādāk, piemēram: kaņupe (kaņepe), stumds (stunda), plūne (plūme) u.c. Ir arī daudz īpatnēju vārdu: pucene (pīlādzis), kangas (stelles), piekods (pavalgs), kacēt (sasniegt kaut ko ar roku) u.t.t. Tālākajās sadaļās ir apkopoti dažādi vārdi un frāzes, kas veido suitu valodu. Daļa no šeit apkopotā materiāla nāk no Daces Nastevičas savāktā krājuma.
…
Suiti ir katoļu sala luterticīgajā Kurzemē ar centru Alsungā un ar gandrīz 400 gadus garu vēsturi. Savulaik tas viss bija vienas - grāfu Šverinu - dzimtas īpašums, kas aptuveni aptver tagadējos Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastus. Reliģiskās atšķirības noveda pie tā, ka suiti noslēdzās savā novadā un maz kontaktējās ar ārpasauli. Tieši šī pašizolācija saglabāja šeit ļoti bagātu tautas tradicionālo kultūru ar dziesmām, dejām, ticējumiem, parašām un daudz ko citu, kas citās valsts daļās savulaik kā vecs un nevajadzīgs bija atmests un izzudis. Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas un kokles, arī bukurags. Daudz kas no šī mantojuma vēl šodien atrodas dzīvā ikdienas apritē, kas padara Suitu novadu par unikālu visā Latvijā. Sieviešu tautastērpu nēsāšana Suitu novadā izzuda tikai pēc Otrā pasaules kara.un pirms savām kāzām 1623. gadā kļuva par katoli