Runājot par politiskajām partijām, vispirms jāapskata sabiedriski politiskās organizācijas un kustības, to veidošanos, jo tās var uzskatīt par politisko partiju izveidošanās un nostabilizēšanās aizsācējām.
Politikā būtiski pieaug masu politisko kustību loma un nozīme valstu sabiedriski politiskajā dzīvē. Tās iekļauj visu politisko spektru – no galēji labējām līdz galēji kreisām. Ar politisko kustību saprot tādus sabiedriskos spēkus, kuri cenšas izmainīt pastāvošos apstākļus vai arī nostiprināt tos, izdarot spiedienu uz valdību vai arī cīnoties par varu. Tātad politiskā kustība ir sabiedriskās kustības īpaša forma, kuru vispārīgajā veidā var apzīmēt kā cilvēku kopīgus centienus kopēja mērķa realizācijā. Raksturīgākā īpašība, kas atšķir politisko kustību no citām sabiedriskajām kustībām ir tā, ka tā izmanto politiskos līdzekļus – cīnās par varu vai arī par ietekmi uz šīs varas realizāciju.
Politiskajā sistēmā eksistē dažādas sabiedriskās grupas un aktīvistu kustības. Vēlētājiem, kuri nodevuši savu balsi par kādu noteiktu partiju, svarīgi ir tas, vai tā attaisno uzlikto uzticību un pilda savus solījumus. Pašām politiskajām partijām liela nozīme ir politiskajam režīmam, kādā tās eksistē, tātad, cik tā ir rīcībspējīga un autonoma, vadās un cīnās pēc savas, nevis cita politiska spēka izveidotas ideoloģijas, mērķiem, iecerēm un solījumiem. Demokrātija nozīmē tautas varu, tātad šis režīms ietver aktīvu pilsoņu līdzdalību sabiedrības procesos.…
