COVID-19 pandēmija ir veikusi lielas izmaiņas mūsu dzīvē. Īpaši uz šī fona digitalizācijas, process paātrinājās: dažu mēnešu laikā strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuri strādā mājās un iepērkas internetā. Parādījās tehnoloģijas efektīvai iedzīvotāju uzraudzībai, kuru mērķis ir apturēt vīrusa izplatīšanos. Šīs tehnoloģijas palīdz vakcīnu izstrādē, kā arī vīrusa izplatības ierobežošanā. Tehnoloģijas, protams, ekonomiskās attīstības ziņā, nes daudz laba – gan veselības aprūpes pārveidošana, gan izglītības, gan darba automatizācijā.
Mākslīgais intelekts jau var pieņemt lēmumus cilvēku labā. Sociālo mediju algoritmi var ierobežot saņemto informāciju. Bet tomēr pastāv viena no problēmām, kas saistīta ar mākslīgā intelekta attīstību – tā ir ētiska izmantošana.
Pirmkārt, trūkst tiesiskās noteiktības. Piemēram, tagad mākslīgā intelekta tehnoloģijas darbojas, pamatojoties uz apmācības algoritmiem, izmantojot noteiktas datu kopas. Šādas sistēmas var “mācīties”, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ārpasaules. Viņi var rīkoties tā, ka pat viņu veidotāji nevar paredzēt to darbības. Paredzamība ir kritiska mūsdienu juridiskajai pieejai.…
