Nobeigums
Mākslīgais intelekts ieņem pietiekamu lomu mūsu dzīvē, bet dažas jomas joprojām nav skaidras un nenoregulētas līdz galam. Kā redzams, gan Latvijas autortiesībās, gan ES tiesību aktos mākslīgais intelekts tiek uzskatīts par autortiesību objektu. Toties turpinot attīstīt tehnoloģijas, kas ir mākslīgā intelekta sastāvā, iespējams tiks sasniegts tāds stāvoklis, kurā mākslīgais intelekts būs spējīgs veidot jaunradi. Jo dzīvē parādoties kaut kādam jaunam pieprasītam izgudrojumam, tam noteikti jābūt tiesiski noregulētam. Tikai ar normatīvā regulējuma palīdzību ir iespējams ietekmēt to, cik daudz mākslīgais intelekts spēs ietekmēt autortiesībās. Prezumējot, autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Pašreiz mākslīgais intelekts ir reglamentēts: ES tiesību aktu līmenī, bet daļēji. Latvijas Republikas autortiesību likumā datorprogrammu jomās.
2. Mākslīgais intelekts, kurš ir saistīts ar datorprogrammām un kuram fiziska persona esot šī mākslīgā intelekta radītājs, var tikt uzskatīts par autortiesību objektu, savukārt par to subjektu - pagaidām nav iespējams;
3. Pašreizējie Latvijas normatīvie akti nav attīstīti tik tālu, lai tie paredzētu konkrētas tiesību normas attiecībā uz mākslīgā intelekta pielietošanu autortiesībās.
Autores priekšlikumi:
1. Latvijas Republikas regulējošajos normatīvajos aktos jādefinē un jāiekļauj mākslīgā intelekta jēdziens;
2. Attīstoties progresam, likumam kā sabiedrības regulatoram ir jāseko tehnoloģijām un jāapskata autortiesību subjektu loks saistībā ar mākslīgā intelekta jomu.
…
