Lai gan romāns, protams, ir oriģināls, unikāli konstruēts, tomēr tas ir pārāk haotisks. Manuprāt, priekš šai grāmatai ir vajadzīgs sagatavots lasītājs, jo tā uzreiz būs grūti lasīt un var rasties sajūta, ka nekas nav saprotams.
“Tomēr tā nav īsta vēsture, jo tai nav hronoloģijas ”- tā raksta savā daiļradē pati autore. Tad var vispār apgalvot, ka tas ir vēsturiskais romāns? Vai tieši vairāk par atmiņām? Pēc grāmata izlasīšanas rodas daudz jautājumu un ne uz visiem var uzreiz atrast atbildes.
Pats savdabīgākais Gundegas Repšes darbā man šķita tas, ka autore tikai vietām atdalīja tiešo runu no pārējā teksta. Tas, personīgi man, padarīja darbu mazliet grūtāk uztveramu. Nav robežas starp tēla pārdomām, iekšējiem pārdzīvojumiem un reāla dialoga sākumu. Bogene ir stāsts par to, kas latviešiem, mūsu senčiem, bija jāpiedzīvo pirms 78 gadiem.
Bogene raisa dažādas emocijas. Cieņu pret mūsu tautu un zemi, kas spējusi pārdzīvot tādas šausmas, kā arī riebumu pret tā laika varu, kas pret cilvēkiem izturējās kā pret lietām un niecībām.
…
