Es esmu emocionāli nenoturīga, jo ja man kāds pasaka kaut ko ļoti sliktu un to, kas skar mani vai manus tuviniekus, tad es sāku raudāt bez apstājas vai arī manās acīs ir elementāri viegli nolasīt kā es tajā brīdī jūtos. Protams, ir arī gluži pretējas reakcijas par visu labo.
Mamma man pateica, ka tētis, braucot mums pakaļ, ir cietis avārijā. Es uzreiz sāku raudāt, jo es esmu emocionāli nenoturīga, bet pēc tam mamma pateica, ka tētis nav cietis, bet tikai mašīna, protams, asaras man vairs nebija tikai smaids pa visu seju.
Es ļoti ātri par visiem sīkumiem uztraucos un sekas arī ir redzamas. Manas emocijas izpaužas manā darbībā. Visbiežāk tas ir redzams manos florbola treniņos.…
