Taču svarīgākais ir vērtību būtība, nevis to faktiskā pastāvēšana. Tas, ka gala rezultātā ir izveidojies, kas īpašs un neatkārtojams, piešķir tam vērtību. H. Rikerts apgalvo, ka vērtībai var arī piemist nozīmība, pat ja vispār nebūs novērtējuma. Šo tēzi var piešķirt pat visvienkāršākajām, ikdienas parādībām. Piens šajā izpratnē ir vērtīgs neatkarīgi no tā, vai pasaulē ir kāds mazulis, kam tas ir vajadzīgs, lai izdzīvotu, vai nav. Piens ir un paliktu dzīvības eliksīrs. Taču pretrunīgs ir apgalvojums, ka ja kādu vērtību novērtē kaut vai visu laiku visi cilvēki, tas nebūt negarantē šīs vērtības nozīmību. Kas tad veido vērtības nozīmīgumu? Ja vērtība ir plaši pazīstama pasaulē, ir iemantojusi slavu, atziņas un vispārēju novērtējumu – vai tad tā neskaitīsies visaugstākā no vērtībām? …
