Īstenībā nevaru spriest vai šīs problēmas, normas u.c. ienāk kultūras pasaulē tieši līdz ar vecās derības tekstiem. Varbūt tās jau pastāvējušas agrāk, un tieši tāpēc nedaudz novirzīšos no temata un rakstīšu par to kā es to ietekmi saskatu mūsdienās un neilgā laika periodā ap tām.
Tā ir jau bijis izsens, ka cilvēki to ko nebija spējīgi izskaidrot piedēvēja augstākiem dabas spēkiem, bet līdz ar senās derības grāmatām viss nesaprotamais tiek piedēvēts vienam nezināmam, augstākam spēkam-Dievam, kura šķietamā esamība ir tikai kā cerība uz labāku dzīvi- apžēlošanās, žēlsirdība, jo, kā arī grāmatā ir minēts:” Kas jau ir bijis, tas atkal būs, un, kas ir jau noticis, tas atkal notiks, jo nekā jauna nav zem saules,” tātad visam un visiem ir sava „gaita”, liktenis, kuru cilvēki, it kā, nevar mainīt.: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut.”” Es apņēmos savā sirdī, ka es ar gudrību visu izpētīšu un izdibināšu, kas zem debess notiek: šīs grūtās pūles Dievs ir uzlicis cilvēku bērniem, lai viņi ar tām nomokās,” ar šo tekstu es saprotu, ka katram cilvēkam, un ne tikai, ir kāds Dieva uzlikts mērķis, kas dzīves laikā jāīsteno. …
