-
Mioloģija. Fascijas. Sinoviālās makstis
Cilvēka organismā veidojas vesela fibrozo un ostifibrozo makstu sistēma,kas ir savienotas savā starpā un tādēļ iekaisuma process var pāriet viens otrā.
Sinoviālas maksts.
Atgādina uzroci.1.Ārejā kārta tuncia fibrosa,tā ir veidota no šķidraina apvalka,kas pieguļ apkārtējiem audiem.2.kārta tuncia synovialis,kurai izšķir 2 lapiņas : lancina parientalis un lancina visceralis.Starp lapiņām atrodas dobums,kurš pildīts ar sinoviālo šķidrumu.Viscerālās un parientālās lapiņas savienojumi veido dublikatūru un neatkāj vārtu daļā cīpslu,pa kuru ieiet asinsvadi.3.cīpsla-tendo.
4.mesotenos-vārtu daļa.
Sinoviālās makstis apkāj cīpslas tajās vietās,kur tās iet gar kauliem,lai pasargātu no berzes.Sinoviālās makstis ir izteiktākas plaukstas pamatnes locītavai un potītes locītavai.
…
Mioloģija zinātne par muskuļiem.Skeleta kustību aparāta aktīvā daļa,veidota no šķērsvītrotās muskulatūras.Muskuļu saraušanās pakļauta cilvēka gribai.Muskuļus iedala pēc atrašanās vietas : ķermeņa muskuļi,galvas muskuļi,kakla muskuļi,apakšējo ekstremitāšu muskuļi,augšējo ektremitāšu muskuļi. Katram muskulim izšķir ķermeni jeb vēderiņu un cīpslu.Katram muskulim ir 2 cīpslas. Muskuļu vēderiņš sastāv no daudzdām sķērsvītroto muskuļu šķiedrām,kas veido dažāda resnuma muskuļu kūlīšus.Muskuļu kūlīši savā starpā saista plāna saistaudu starpkārta-endomysium.Muskuļi kūlīši ir saistīti ar saistaudiem,izveido kuskuli un no ārpuses visu muskuli klāj permysium.Muskuļu cīpsla veidota no blīviem saistaudiem,spīdīga,gaiši dzeltenā krāsā.Muskuļu vēderiņs ir tumši sārtā krāsā.Muskuļiem pienāk nervi un asinsvadi.Nervu impulsi izsauc muskuļu kontrakciju-kustību šķiedras eferentās.Aferentās jeb jušanas impulsi nāk no muskuļu receptoriem.Simpatiskās šķiedras atbild par muskuļu trofiku-barošanu.Muskuļu vēderiņš labi apasiņots-cīpslas mazāk.Platās cīpslas sauc par aponeiroze.
