Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2002. gadā ir konstatēti 9 mežpārkāpumu veidi: augošu koku nelikumīga ciršana savā vai svešā mežā, ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi, augošu koku bojāšana, sanitāro noteikumu pārkāpumi u.c. Lielāko daļu no visiem pārkāpumiem sastāda tieši patvaļīga koku ciršana – 2002. gadā no 3132 pārkāpumiem 2475 bijuši patvaļīga koku ciršana (79%), kuru rezultātā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto zaudējumu aprēķināšanas kārtību, valstij nodarīti zaudējumi par 3 099 703,76 Ls . Turklāt no visas aprēķinātās zaudējumu summas tika piedzīti tikai 11%.
Jānis Strautmanis savā rakstā, “ Par Latvijas vides likumdošanu “, kurš publicēts laikrakstā “ Latvijas Vēstnesis “, 01.04.1999., Nr.(104/105), uzsver, ka arvien pieaugošo mežu nelikumīgas ciršanas gadījumu skaitu, īpaši privātajos mežos un attiecīgi cilvēku attieksmi pret dabas vidi vispār, nosaka nesakārtotā un nesaskaņotā Latvijas likumdošana. Varbūt arī 1999. gadā tam varēja piekrist, taču līdz ar 2000. gada 24. februārī Saeimā pieņemto Meža likumu (spēkā esošs no 17.03.2000), situācija ir būtiski mainījusies. Uz to norāda arī asoc.prof. Dr.iur. Ilma Čepāne rakstā “ Meža likumi. Pastāvībā un mainībā “ (Jurista vārds, 11.05.2000, Nr. 19), sakot, ka vēl pirms dažiem gadiem vēloties iepazīties ar mežu normatīvo regulējumu, bija jāgatavojas studēt vesela bieza grāmata ar daudziem aktiem. Taču tagad ir divi likumi – Meža likums un Valsts meža dienesta likums, kā arī daži Ministru kabineta noteikumi, kas Meža likuma pārejas noteikumos ir atstāti spēkā, turklāt ar norādi, ka tie ir spēkā tiktāl, cik tie nav pretrunā ar Meža likumu.…
Krimināltiesiskā atbildība par nelikumīgu ( patvaļīgu ) koku ciršanu. Ar koku nelikumīgu (patvaļīgu ) ciršanu jāsaprot savvaļā augošu vai nokaltušu koku atdalīšana no augsnes ar jebkādiem paņēmieniem – nozāģējot, nocērtot, nolaužot, izgāžot ar saknēm u.tml., bez attiecīgas atļaujas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmums “ Par likumu piemērošanu krimināllietās par koku nelikumīgu (patvaļīgu) ciršanu, meža iznīcināšanu vai bojāšanu). Uldis Krastiņš grāmatā “ Krimināltiesības “ sniedz plašāku skaidrojumu, proti: ”.. patvaļīga koku ciršana ir augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no augsnes ar jebkādiem paņēmieniem (nocērtot, nozāģējot, nogāžot, izraujot ar saknēm u.tml.)...
