1. Deontoloģiskā un teleoloģiskā pieeja ētikas jautājumiem, tikumu ētikas vispārīgs raksturojums.
Deontoloģiskā (pienākumu) pieeja:
̶ Pamatā jautājumi par specifiskām darbībām un šo darbību izvērtēšanu (kādas darbības būtu jāveic; vai paveiktās darbības ir tādas, kas būtu bijušas jādara) darbību izvērtējums
̶ Pareizā rīcība izriet no pienākumiem attiecīgajā situācijā (kādi ir pienākumi; vai un kādi pienākumi ir bijuši veicami un vai tie ir veikti)
̶ Pienākumu pamatā ir princips (norma) pienākumus nosaka morālie likumi (kādu rīcību morālais likums nosaka attiecīgajā situācijā; vai attiecīgais princips ir ievērots)
̶ Morālo izvērtējumu nosaka attiecīgās situācijas forma (kāda veida situācija tā ir; kāda veida likumība būtu piemērojama)
̶ Pienākumi un morālie principi nav atkarīgi no vēlmēm, personiskajām interesēm, patikas, sekām vai paredzamā iznākuma
̶ Grūtākie morālie jautājumi: taisnības, vienlīdzības un kārtības nodibināšana un uzturēšana
̶ Vispārēji pienākumi, universālas normas, principi
Teleoloģiskā (seku) pieeja:
̶ Darbības izvērtēšana pareizās rīcības noteikšana
̶ Pareizā rīcība ir tā, kas dod vai dos labākas vai pieņemamākas sekas (uz ko sekas iedarbosies; seku raksturs; seku apjoms)
̶ Parasti izvērtē sekas, kas skar visus sabiedrības locekļus, dod labumu visai sabiedrībai
̶ Pareizs = labs un vērtīgs (atkarībā no uzskatiem)
̶ Morālā izšķiršanās – seku noteikšana/paredzēšana dažādiem rīcības veidiem (nevis konkrētām rīcībām)…
