Psihologu vidū nav vienotas izpratnes kā definēt personību. Kā vissenāko personības izpratni saista ar individualitātes ārējo izpausmi – to, kā cilvēku uztver apkārtējie un kā viņš uz tiem iedarbojas. Tomēr tā ir tikai daļēja izpausme. Viens no ievērojamākajiem krievu psihologiem A.Ļeontjevs teicis, ka personības celtnes būvētāju rīcībā ir liela kaudze detaļu, kas kalpo ne vien kā virspusēji definīciju atspoguļojumi, bet vienlaicīgi ir arī izturīgi bloki, kuri noder kā atsevišķi veidojošie elementi, un tomēr nav vienotas idejas, kā to visu apvienot vienā izteiksmīgā, visu pieņemtā celtnē.
Ā. Karpova secinājusi, ka neviena definīcija nevar sniegt izsmeļamu priekšstatu par personību, bet katra no tām akcentē parādības noteiktas puses, dodot iespēju daudzajām jēdziena izpratnes niansēm labāk izprast un paplašināt personības izpratni.
Lai gan katrā teorijā ir sava dziļa, objektīva patiesība un pretrunas starp teorijām bieži vien ir šķietamas, kopējā zinātnes līmenī tās nedod pilnīgu priekšstatu par personību, kādēļ nepieciešams aplūkot katru no tām, lai varētu veidot savu personības izpratni…
