Tas rosina uzņēmēju veikt jaunu inovāciju, mudina viņu pastāvīgi analizēt pieprasījumu, pilnveidot mārketinga darba organizāciju, izmantot mūsdienīgus finanšu vadības paņēmienus.
Pašreizējā posmā Latvijas ekonomikā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, t.i., uz dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanas priekšrocībām balstītas nozares.
Latvijas rādītāji par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā joprojām atpaliek no Latvijas nacionālajā reformu programmā „ES 2020” stratēģijas īstenošanai noteiktā mērķa, kas paredz līdz 2015. gadam Latvijas kopējo investīciju pētniecībā un attīstībā apjomu paaugstināt līdz 1% no IKP (2020. gadā –1,5% no IKP). Galvenie virzieni Latvijas inovācijas sistēmas pilnveidošanai ir :
zinātniskās darbības potenciāla attīstība; uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības
platformas izveide; atbalsts inovatīvu komersantu attīstībai.
Ekonomiski spēcīgāko pasaules valstu attīstības pieredze uzskatāmi rāda, ka tehnoloģiskā ekselence un zināšanu ietilpīgi produkti attīstās tikai tādā vidē, kas ir īpaši stimulējoša inovatīvai darbībai, kur ir saskaņota likumdošana, nodokļu un investīciju politika, izglītības un zinātniskās darbības stratēģija un atbalsts uzņēmējdarbībai.
…
Latvijas kā jebkuras valsts makroekonomikas mērķis ir ekonomiskā izaugsme. Tā noteiks, vai Latvija varēs pāriet no vidējā ienākuma valsts statusa uz augstāko ienākumu valsts līmeni. Latvijā šobrīd, kad iedzīvotāju skaits ir dramatiski samazinājies, tiem dodoties peļņā uz ārzemēm, ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme. Ekonomiskās izaugsmes stratēģija klasiski balstās uz 4 faktoriem: cilvēku resursiem, dabas resursiem, kapitālresursiem un tehnoloģijām, tai skaitā zinātniski tehnisko progresu, inovācijām. Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020.gadam vadmotīvs ir „ekonomikas izrāviens". NAP tiek izvirzītas trīs prioritātes – "Cilvēka drošumspēja", "Tautas saimniecības izaugsme" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas".
