-
Kultūras un dabas pieminekļu izvietojums un aizsardzība Zemgales reģionā
Tēmas izvēles pamatojums – kultūras un dabas mantojuma aizsardzība ir cieši saistīta ar vienu no cilvēces dzīves nākotnes plānošanas ideju – ilgtspējīgu attīstību, kura pēdējā laikā ir ļoti aktuāla problēma visā pasaulē. Ilgtspējīga attīstība tiek vērsta uz apkārtējās vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm, kur apkārtējo vidi viedo kultūras un dabas mantojuma objekti. Pazīstamais ģeogrāfijas zinātnes vēstures pētnieks Klerenss Glekens sabiedrības un vides attiecību izpēti uzskatīja par ģeogrāfijas galveno uzdevumu un definēja trīs pamatjautājumus – kā vide ietekmē cilvēkus, kā cilvēki ietekmē vidi un kādi ir sabiedrības mērķi, mijiedarbojoties ar vidi (Glacken, 1996).
Zemgale atrodas Latvijas centrālajā daļā. Tā ir vēsturiski etnogrāfiskais apgabals, kas aptver kādreizējo zemgaļu cilšu apdzīvoto teritoriju. Zemgale robežojas ar Rīgas jūras līci un Vidzemi (pa Daugavu) ziemeļos, ar Augšzemi austrumos, ar tagadējo Lietuvu dienvidos un ar Kurzemi rietumos (Cimermanis, 1999) Zemgale izveidojās par saimnieciski attīstītāko Latvijas apvidu. To noteica auglīgās zemes un labvēlīgākie vēsturiskie apstākļi. Zemgalē agrāk nekā pārējos Latvijas apgabalos sāka attīstīties kapitālisms, zemniecības sociālā diferenciācija bija izteiktāka, straujāk izzuda arī feodālisma laika materiālās kultūras un sadzīves elementi.…
Bakalaura darbā „Kultūras un dabas pieminekļu izvietojums un aizsardzība Zemgales reģionā” tiek pētīta kultūras un dabas mantojuma aizsardzība, novērtējot pašreizējo situāciju. Pieminekļu pašreizējais stāvoklis tika analizēts pēc vairākiem svarīgiem aizsardzības stāvokļa noteikšanas kritērijiem – tehniskā stāvokļa, īpašnieku un vietējo iedzīvotāju attieksmes pret pieminekļiem, par teritorijas attīstību atbildīgo pašvaldību attieksme, kā arī tūristu apmeklētība. Darbs sastāv no 3 nodaļām. Pirmajā nodaļā sniegta teorētiskā informācija par kultūras un dabas pieminekļiem, to veidiem, izmantošanu un aizsardzību. Otrajā nodaļā tiek pamatota Zemgales reģiona kultūras un dabas identitāte. Trešajā nodaļā tiek analizēts autora apsekoto kultūras un dabas pieminekļu aizsardzības stāvoklis pēc dažādiem kritērijiem. Daba atslēgas vārdi – kultūras un dabas mantojums, mantojuma aizsardzība.
