Nr. | Название главы | Стр. |
1. | KAS IR STIKLS? | 3 |
2. | ĪSAS VĒSTURISKAS ZIŅAS PAR STIKLA RAŽOŠANU | 3 |
3. | STIKLA RAŽOŠANA | 5 |
3.1. | Stikla iepakojuma ražošana | 7 |
3.1.1. | Stikla iepakojuma priekšrocības | 7 |
3.1.2. | Stikla iepakojuma trūkimi | 8 |
4. | STIKLU IEDALĪJUMS | 9 |
4.1. | Rūdīts stikls | 9 |
4.2. | Drošības stikli | 9 |
4.3. | Ugunsdrošie stikli | 10 |
4.4. | Skaņu izolējošie stikli | 10 |
IZMANTOTO AVOTU UN LITERATURAS SARAKSTS | 11 |
4.2.Drošības stikli
Drošības stiklus izmanto, lai pasargātu cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu no dažāda veida apdraudējumiem. Tos ražo no vairākām stikla loksnēm, kuri savā starpā ir savienoti ar polimēra plēves vai sveķu palīdzību.
Pēc funkcijas tos var iedalīt sekojošos veidos:
• sitienizturīgie stikli. Šie stikli pasargā cilvēkus no šķembām, kas var rasties, sasitot stiklu (piemēram logu vai skatlogu). Rekomendē izmantot sabiedriskās vietās. Pēc Eiropas standarta EN 356 ''Drošības stikli'' tie ir no P1A līdz P5A aizsardzības klašu stikli;
• neuzlaužamie stikli. Šādus stiklus izmanto, lai apgrūtinātu iekļūšanu telpās. Rekomendē izmantot telpās, kur pastāv neatļautas iekļūšanas telpās vai uzbrukuma risks (bankas, biroji, nozīmīgas valsts iestādes u.c.). Pēc Eiropas standarta EN 356 ''Drošības stikli'' tie ir no P6B līdz P8B aizsardzības klašu stikli;
• ložu necauršaujamie stikli. Šie stikli tiek izmantoti, lai pasargātu cilvēku dzīvību un veselību no šaujamieročiem. Izmanto telpās (arī automobiļos), ja pastāv augsts bruņota uzbrukuma vai teroristiskā akta risks. Pēc Eiropas standarta EN 1063 ''Ložu necauršaujamie stikli'' tie ir no BR1 līdz BR7 aizsardzības klašu stikli. [Homčenko G., 1978]
…
1.KAS IR STIKLS? Stikls ir ciets, viendabīgs, dzidrs, amorfs un trausls materiāls. Tas ir neporains, neabsorbējošs, necaurlaidīgs, izcili izturīgs pret nolietojumu un nodilumu. Stiklam ir zemākā siltuma vadītspēja nekā metāliem un ļoti zems izplešanās koeficients. Stikls ir viens no labākajiem elektriskās izolācijas materiāliem, bet to var lietot arī elektrības vadīšanai. Stiklu karsējot, tas atkal kļūst plastisks vai izkūst. Stiklu veidojošo daļiņu izomēri ir daudz mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums, gaisma lielā mērā iziet stiklam cauri, nevis tiek uz tā izkliedēta, tāpēc stikls ir caurspīdīgs. Savukārt stikla trausluma iemesls ir mikroskopiskas plaisas tā virsmā, kas trieciena rezultātā palielinās.
