Emocionālās inteliġentces teorijas pamatus ir likuši divi psiholigi Dž. Maeirs un P. Selavijs [1]. P. Selavijs emocionālo inteliġenci iedala piecās jomās:
Savu emociju apzināsanās;
Emociju apvaldīšana;
Pašmotivācija;
Svešu emociju atzīšana;
Savstarpējo attiecību uzturēšana.
Emocionālā inteliġence ir jauns jēdziens un pašlaik nav nosakāms cik lielā mērā tas nosaka cilvēka dzīves sasniegumus vai zaudējumus, tomēr viens ir skaidrs, ka emocionālā inteliġence ir tā, kas cilvēkus dara cilvēcigākus – ir apguvuši emocionālās saskarsmes iemaņas, apzinās savas emocijas un labi tiek ar tām galā, un ciena citu cilvēku jūtas
Ka norāda D. Goulmens savā grāmatā „Tava emocionālā inteliġence” , ka emocionālajai inteliġencei ir tāda pati vai pat lielāka nozīme cilvēka dzīvē ka IQ, jo ne vienmēr cilvēki ar augstu IQ koificientu arī dzīvē ir sasnieguši lielus mērķus.
Arī savā dzīvē esmu novērojusi šādu situāciju – pienāca laiks, kad mums vidusskolas absolventiem bija jāizlemj tālākais dzīves ceļš. Katrs apsolvēja skolu ar savu vidējo atzīmi, kam tā bija augstāka, kam zemāka, bet absolventu vidū bija kāda skolniece, kas vidusskolu beidza ar vidējo atzīmi 9,6 desmit baļļu sistēmā.…
