Pēdējos gados lasām avīzēs un dzirdam raidioraidījumos, ka nolijis skābais lietus. Tas ir kaitīgs dzīvajiem organismiem un visai dabai kopumā. Šā litus dēļ lauksaimniecībā ražība samazinās, zivis ūdens krātuvēs nobeidzas, arhitektūras pieminekļi bojājas (skābais litus tos noārda).
Mēs varētu veikt mēģinājumu lietusūdens īpašību salīdzināšanai ar destilētu ūdens īpašībām. Šai nolūkā jāsavāc ūdens, tikko lietus sāk līt, kā arī pēc 20 minūtēm. Ziemas laikā varam savākt kritušo sniegu un jau uzsnigušo sniegu un pēc tam savāktos paraugus izkausēt. Iegūtajā ūdenī ar indikatoriem pārbaudam skābumu, t.i., hidroksonija jonu klātbūtni. Savāktā ūdens paraugos ielejam mazās vārglāzītēs un katrā no tām piepilinām 1-3 pilienus indikatora šķīduma. Vislabāk ir izmantot ar universālo indikatoru piesūcinātus papīriņus. Universālais indikators ir dažādu indikatoru maisījums. Rūpnieciski ražotām universālā indikatora sloksnītēm iesaiņojumā ir pievienota krāsu skala. Tajā ir sarkanas, dzeltenas un zaļganas krāsas joslas.
Salīdzinot šķīdumā iemērkta indikatora krāsu ar pievienotas skalas krāsu joslām, var uzzināt šķīduma skābumu vai bāziskumu. To izsaka ar īpašu lielumu, ko apzīmē ar pH. Skābos šķidrumos pH ir 0...7, bāziskos šķīdumos – 7...14. Jo mazāks ir skāba šķīdums pH, jo skābs šķīdums. Savukārt, jo lielāks ir bāziska šķīdums pH, jo bāziskāks ir šis šķīdums. Ja šķīduma pH ir 7, tad tas nav ne skābs, ne bāzisks. Šāds šķīdums ir neitrāls. …
